Grāmata „Latgales kultūras vēsture” – visiem, kas Latgali ik brīdi nes sirdī


Skaidrīte Svikša, "Vietējā Latgales Avīze"
ē-pasta adrese: korekt@inbox.lv
26. maijā vispirms no a/s „Paraugtipogrāfija”, tad caur Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāli ceļu pie tautas uzsāka grāmata, kas domāta tieši tautai – „Latgales kultūras vēsture” – neapšaubāms devums visas Latvijas vēsturei un profesora Pētera Zeiles mūža darbs.

Pēteris Zeile stāsta par grāmatas tapšanu žurnālistei Skaidrītei Svikšai
Liela un smaga (vārdu tiešajā nozīmē – A4 formāta lapas un 3 kg svarā) grāmata ar milzīgu un paliekošu vērtību jeb viss par Latgali no tās aizvēstures līdz pat mūsdienām – 22 nodaļās, 746 lappusēs, tostarp ar 15 lappusēm garu personu rādītāju...

Klātesošos uzrunā grāmatas mecenāts Jānis Blaževičs
Šīs tautas bagātības tapšanu taustāmā veidā finansiāli atbalstījis uzņēmējs Jānis Blaževičs , sarežģīto ceļu līdz vākiem vadīja Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis, redaktore Valentīna Unda, mākslinieks Jānis Svenčs, fotogrāfs Igors Pličs un arī daudzi citi, kuri katrs savā ziņā palīdzējuši autoram. Kā atzina mākslinieks J. Svenčs, tad darbs veicies viegli: gan tāpēc, ka saturs saistošs, gan tāpēc, ka mērķis, lasot grāmatu, kļuvis vēl skaidrāks – arī ar zīmējumiem parādīt Latgales kultūrzīmes, bagātību.
Visai Latvijai nozīmīgajā dienā zālē bija pulcējušies tie, kas Latgali nes sirdī,un uzskaitījums te neiederas, jo... visus nepieminēsi, turklāt jārunā arī par tiem, kas klātbija tikai domās. Galvenais bija atmosfēra, kas bija jūtama uzrunās un priekšnesumos.

Zālē vienkopus bija sapulcējušies gan Latgales inteliģences pārstāvji, gan apsveicēji no Rēzeknes un Preiļiem

Klātesošajiem un vērtīgajai grāmatai savu svētību sniedz Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps, V.E. Jānis Bulis (no kreisās). Sēž (no kreisās): kinorežisors un pasākuma vadītājs Jānis Streičs; grāmatas autors Pēteris Zeile; LKCI vadītājs Jānis Elksnis un grāmatas mecenāts Jānis Blaževičs

Uzrunu teic Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks

Sanākušos uzrunā pasākuma vadītājs kinorežisors Jānis Streičs

Ar apsveikuma vārdiem un latgaliskajām dziesmām no grāmatas autora dzimtās puses – Līvānu pieneņdzeltenajiem pakalniem atlidojusī folkloras kopa „Ceiruleits” (vad. Anna Kārkla ) uzsvēra, ka mūs visus vienmēr vienos dzimtās puses spēks, un kopā ar zālē esošajiem izskanējusī „Zīdi, zīdi, rudzu vōrpa” bija kā sveiciens no Zilo ezeru zemes. Savukārt J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas kapela „Žeperi” (vad. Aija Grabuste ) skandēja latgaliešu sirdij tik tuvos meldiņus.

Autoru sveic viesi no Preiļu rajona

Pasākuma vadītājs kinorežisors Jānis Streičs tikai ar latgalietim piemītošo sirsnību uzrunāja sanākušos, pateicoties par latgaliskā saglabāšanu un nešanu cauri ikdienas līkločiem un autoram par to, ka esam kļuvuši bagātāki par vienu milzīgu akmeni Latvijas kultūrvēstures lielajā celtnē. „Grāmata nu pieder tautai un tauta par to noteikti ir pateicīga,” teica J. Streičs. Savukārt P. Zeile pastāstīja: „Savā ziņā visu mūžu esmu strādājis pie šīs grāmatas – jau bērnībā lasīju latgalieši avīzes, grāmatas, klausījos stāstījumus par F. Trasunu un citiem slaveniem vīriem, bet pēdējos 12 gadus katru dienu regulāri. Nopietni ķerties pie tāda darba varēja tikai līdz ar neatkarības atjaunošanu, kad visi arhīvi, specfondi kļuva pieejami. Visi agrākie mēģinājumi lika izjust ideoloģiskos, metodoloģiskos sprostus. Šī grāmata ir tas gadījums, kad vajadzēja tikai gribu, laiku un meklēšanu, aizpildot tos robus, kas līdz šim Latgales kultūras vēsturē bijuši. Galvenais uzdevums bija apkopot, sistematizēt plašo materiālu. Šobrīd vairs neceru veiktāko tādu, jo tas tomēr ir mūža darbs. Ja spēki atļaus, turpināšu strādāt. Ieceru un materiālu ir daudz.”
Savukārt J. Elksnis pauda: „Ar šo grāmatu izdevniecībā strādājām gandrīz gadu un šāda apjoma darbu izdodam pirmo reizi. Tas, protams, ir svarīgs notikums visas Latvijas kultūras dzīvē, taču latgaliešu daiļliteratūras un zinātniskās literatūras par Latgali pastāvēšanai un attīstībai nepieciešams valsts atbalsts.”
Tomēr... ja nebūs ko izdot, nekāda nauda nepalīdzēs, – to, manuprāt, varētu apliecināt arī Jānis Blaževičs – cilvēks, kurš nenoliedzami „jūt savas saknes” un kuram, kā teica J. Streičs, pieder ne tikai manta, bet arī dvēsele: „Šajā grāmatā ir tūkstoši dzīvesstāstu, to cilvēku, kas dzīvoja Latgales nākotnei. P. Zeile ir uzcēlis pieminekli šiem cilvēkiem un viņu veikumam. Atbalsts tik nozīmīgiem darbiem dod īpašu prieku, jo tas ir ieguldījums visai mūsu tautai.”
Savu svētību grāmatai, autoram, tās veidotājiem, sponsoram un lasītājiem deva Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps V.E. Jānis Bulis , paužot prieku par Latgalei tik nozīmīgo grāmatu un sakot: „Mums jāpazīst savas saknes, tikai tad varēsi veidot nākotni. Mums jāzina par cilvēkiem, kuri veidojuši mūsu vēsturi, un jāpateicas viņiem. Mums jāzina par baznīcas dzīvi, jārūpējas, lai tiktu saglabātas garīgās vērtības un kultūras pieminekļi. Viss vērtīgais jāatklāj patiesības gaismā, Dievs mums devis šo iespēju, tāpat kā iespēju sevi pilnveidot un visā balstīties uz ticību.Neskatoties uz daudzajiem pārbaudījumiem, mēs, latgalieši, joprojām esam, un patiess prieks, ka tagad par mūsu pagātni un tagadni varēs izlasīt.”
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks uzteica autora veikumu, bilstot, ka tādu darbu varēji veikt tikai spītīgs cilvēks. Viņaprāt, šīs, visai Latvijai nozīmīgās grāmatas prezentācija tieši RLB bijusi pašsaprotama, jo „mēs varam dzīvot tikai visi kopā”.
Savu apbrīnu un pateicību autoram pauda arī rakstniece Kelīna Klāna, bet Preiļu rajona padomes izpilddirektore Aina Pastore kopā ar Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktori Teklu Bekešu un Preiļu rajona kultūras darba organizatori Elvīri Brovacku pasniedza dāvanu no dzimtās puses ar sveicieniem no Preiļu rajona padomes priekšsēdētāja Andra Vaivoda, paužot cerību, ka arī turpmāk Latgales vārds tiks celts gaismā. Sirsnīgus mutiskus sveicienus sūtīja arī Latgales Pētniecības institūta (Daugavpils) vadītājs Jānis Pokulis, zinātniskā sekretāre Genovefa Barkovska un valdes locekļi. Tāpat auglīga darba vēlējumus autoram izteica arī Saeimas deputātes Anta Rugāte un Sarmīte Ķikuste.

Pirms pasākuma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre grāmatas autoram atsūtīja sirsnīgu apsveikumu.No kreisās: Jānis Streičs, Skaidrīte Svikša, Broņislavs Spridzāns (tur apsveikumu) un aiz viņa - Jēvģēnijs Pelšs

Viedokļi .
Jānis Streičs (kinorežisors): „Mēs esam mazs smilšu graudiņš visu lielo vērtētāju priekšā, kuri būs šai grāmatai vēl gadu simtus uz priekšu. Tā ir kā saule debesīs, kā jūra mums apkārt, jo bez tās Latgalē bija garīgais tuksnesis.”
Pēteris Keišs (Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētājs): „Šī grāmata ir vienreizējs notikums un tai jābūt katra Latgales cilvēka rokasgrāmatai: pirmkārt, kultūras darbiniekiem; otrkārt, tiem, kas pētī vēsturi; treškārt, ikvienam, kuram nav vienaldzīga mūsu Latgale.”
Ontons Slišāns (dzejnieks, Balvu rajona Upītes kultūrvēstures muzeja vadītājs): „Šī grāmata ir glabātāju izglābšana, meklētāju atradums un cēlāju izcelšana. Es pilnīgi ticu, ka tajā nav viss, varbūt pat puses nav, bet tas ir pirmais tik lielais darbs, kura priekšā jānoņem cepure.”
Viktors Naglis (Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes prāvests) : „Latgalei ir ļoti nepieciešamas lietas, kas ceļ tās pašapziņu. Šī grāmata ļaus gan iepazīt pagātni, gan rast ierosmes nākotnei.”
Valdis Labinskis (Latgales reģionālā radio idejas autors un dibinātājs, žurnālists): „Tā ir enciklopēdiska bāze, uz kuras varēs balstīties visi, kam tajā ietvertā daudzpusīgā informācija būs nepieciešama, lai izvērstu turpmāku Latgales (protams, kā Latvijas neatņemamas un vienas īpašas daļas) kultūrvēstures pētniecību.”
Kārlis Počs (profesors): „Vienlīdz svarīga vērtība gan tagadnei, gan nākotnei, jo beidzot parādīta pagātne, tie, kas devuši nenovērtējamu ieguldījumu Latgales attīstībā. Cilvēks bez sakņu apziņas ir kā lapa vējā, mankurts. Vēsture mums ir atspēriens, atliek tikai iet un veidot nākotni.”
Osvalds Zvejsalnieks (profesors, Rēzeknes Mākslas vidusskolas direktors): „Pēdējā laikā šī grāmatas ir nopietnākais no notikumiem Latgalei. Tā, pirmkārt un galvenokārt, ir vajadzīga visām Latgales skolām – tas ir visaptverošs materiāls par mūsu saknēm un tagadni.”
Janīna Kursīte (profesore, LU Filoloģijas fakultātes dekāne): „Šī grāmata ir mūsu pašapziņai, turklāt tapusi īstajā laikā, jo skatījums uz visu ir reālistisks. Tā ir „ķieģelis”, ar kuru var pacelt. Ar to mēs savai jaunatnei atklājam tautas bagātību.”
Anta Rugāte (politiķe): „Latgalei šī grāmata apliecina tās bagātību un ir garīgās nākotnes garants. Tā ir nopietnos, neburzīgos vākos ietverts stāsts par daudz burzīto tautu – par tās izturību, sīkstumu un dzīvotgribu.”
Dievs ar visiem, kam šis notikums palika nepamanīts, cerēsim, ka viņi vēl tikai meklē sevi. Nieki vien ir arī mūsu valsts amatpersonu neierašanās un pieklājības (vai drīzāk varbūt pat tuvākās nākotnes vajadzību) diktētie sveiciena vārdi uz plānas lapiņas, jo – katram sava izpratne par paliekošām vērtībām. Nespriedīsim arī par lietām, kuras nepārzinām, kaut vai grāmatas tapšanas tehnisko procesu – tas ir skrupulozs, darbietilpīgs un no vairākiem cilvēkiem atkarīgs veikums (nav tā, ka „atnes manuskriptu, piespied podziņu un grāmata uz galda”). Nepārdzīvosim arī par tiem, kas kritizēs, meklēs trūkumus (jo tos var atrast vienmēr), – galvenais, ka ir veikts milzīgs un paliekošs darbs. Pateiksimies labāk Dievam par to, ka mums ir pagātne, tagadne un būs nākotne; ka varam brīvi runāt; ka joprojām ir Latgalei uzticīgi cilvēki, kas ceļ to gaismā, un ka ne mazums šo veikumu arī novērtē. Viss pārējais? Tikai kādi apmaldījušies stāsti, bet noteikti – ar savu morāli...Bet pašlaik... cerēsim, ka piepildīsies J. Elkšņa, P. Keiša, V. Labinska un daudzu citu klusā vēlme – lai par Latgali runā arī pašā Latgalē, proti – ka šīs grāmatas atvēršanas svētki notiks arī pie tās īstenajiem lasītājiem, kuri uz Rīgu nevarēja aizbraukt, – pie Latgales latgaliešiem.

Grāmatas autors Pēteris Zeile ar izdevēju Jāni Elksni