DIĀNA VARSLAVĀNE
nu grōmotas
"ASMU ZEMES MEITA"


autore

Es asmu šōs zemes meita,
Nu jōs muns augums un fleita...

Tatjana un Stanislavs Varslavāni ar bārnim Rihardu un Diānu, 1933. gods

"Diāna Skaidrīte Varslavāne pīdzyma 1932. goda 30. augustā Rēzeknē Stanislava un Tatjanas Varslavānu giminē. Tāvs – stacijas Rēzekne I dežurants, kara godūs – kusteibas vacōkais reikōtōjs. Mōte – telefoniste posta centralē. Brōļs Rihards Laimonis dzimis 1931. goda 9. janvarī. Gimine jēme daleibu vysūs vaļsts un kulturas pasōkumūs piļsātā, tikšonōs reizēs ar īvārojamim cylvākim, ari dzejnīkim un vaļsts Prezidentu.

Vacōki beja dedzeigi dzīdōtōji, atpyutas un izklaides vokoru apmaklātōji. Dzeivūklī, kuru īrej nu Šustermana Pils īlā, natōli nu upes laipeņom, bīži puļcējōs rodi un draugi – dažaidu tauteibu pōrstōvi. Tāvs spēlēja gitaru, vacaistāvs vijōli, vysi dzīdōja un prīcōjōs. Bārnus audzynōja par atklōtim, drūsmeigim patriotim. Spylgtōkais pīmārs tam ir zīdōjumu vōkšona Breiveibas un cytim pīmineklim Reigā, Rēzeknē, Prezidenta sirsneiga sagaideišona izrūtōtā laukumā un prīcōšonōs kūpā ar cytim cylvākim. Vālu vokorā Dōrzu īlā gar trotuara plōksnem daga symtim »plošku«. Šī gaismekli dzili palykuši pīmiņā. Bārni auga kai breivi piļsōni patīši breivā vaļstī! Obi kūpā voi pa vīnam jī drūši sasatyka un draudzējōs ar sovim vīnaudžim: gyva zivteņas, vēžus, paleidzēja kaiminim nūvōkt dōrzus, plašajā captuves pogolmā pi Brīvības alejas spēlēja dzeļžceļu. Pīsadaleja skautu un gaidu reikōtajūs vokorūs bārnim, laimēja izstōdēs jūs audzātūs lobumus. Cytim vōrdim – dzeivōja. Reizem šei breivō dzeivōšona izavērte par dzeiveibu apdraudūšu. Kod vacōki dorbā, bārnus pīskateja aukle, un tō rezultatā meitāns Rēzeknes upē trejs reizes sleika, bet jū izglōbe lelī puikas, peipmani. Brōļs, kraunūt molku, najauši uzlaide iz golvas smogu pagali, tod pyrmū reizi tyka saškaideits daguns. Nalaime tei, ka meitine bīži atsadaleja nu draugim un stuņdem vārōja zivteņas, tōs barōdama pi sovu kōju, voi ilgi gulēja iz vādara pļaveņā Pils īlā, kur beja nazkod roktas okas, izlyktas ar dēleišim, kuri jau satrunējuši. Yudiņs nikod naizkolta, burbulēja leidz pošai zōlei, un tīnē dzeivōja tritoni. Tys beja kas naradzāti skaists un aizraujūšs, un jōs sapyni naktīs kliva arvīn krōsainōki un leidzeigi pōsokom. Jau nu trejs godim meitāns sōce fantazēt, sasarunōt ar dzeivū dobu apleik. Kod vacaistāvs Stanislavs izcēle mōjeņu īpretim stacijai Rēzekne II, Karantēnas īlā (niule Varoņu), nōce jauni īspaidi, draugi, cīšōkas saites ar cioces Martas septenim bārnim – brōlānim un mōseicom. Bet klōt jau beja 1940. gods! Nakti pyrms krīvu īnōkšonas tāvs sajēme pavēli pōrsaceļt iz klusōku vītu – Aizkraukli. Un tai, dzeivōdama dzeļžceļnīku mōjā sūplok vēļ divom giminem, meitine pīdzeivōja vysaidus »jaukumus«, kod nūtyka okupacija. Tāvam atļōve jaunō vara strōdōt par dežurantu, mamu nūzeimōja par telefonisti Skrīveru postā, un jei pēc nakts maiņom reizem nakšņōja pi kaidas saimineicas. Niu golvonais bārnu uzraugs beja tāvs, jō dorba vīta atsaroda pretim dzeivūkļam, ūtrā slīžu pusē.

Otkon bārnim rodōs jauni draugi un jauni īspaidi. Bet oktobra pyrmajōs dīnōs sōcēs skūlas gaitas Aizkraukles pogosta skūlā. Sveši karūgi, nasaprūtami himnas vōrdi, sovaidi bōrdaiņu portreti pi klašu sīnom. Tai kai meitine jau laseja latvīšu, gotu un krīvu burtim, jū nalyka divu pakōpu sagatavōšonas klasē, bet tyuleit pyrmajā. Audzynōtōja beja breineigō skūlōtōja Lāce. Sirds cylvāks! Jei vuiceja bārnus sapņōt par lobim laikim..."