Tadeušs Puisāns (1918–2006)

TADEUŠS PUISĀNS "VĒSTURES MOZAĪKA"

IEVADS

Pavisam apzināti grāmatai ir dots nosaukums Vēstures mozaīka. Grāmata nav domāta kā vēsture, bet gan epizodes - izvēlētas līdzīgi mozaīkas krāsainiem akmeņiem vai stikliem, kas papildina vai izceļ viena otru, lai vēsturiskā bilde lasītāja acu priekšā iznirtu pēc iespējas pilnīga visas Latvijas vēstures kontekstā. Epizodes ir izvēlētas tādas, kas ir svarīgas Latvijas vēsturē, bet kas lielajās vēstures grāmatās vai nu nav pieminētas, vai pieminētas nepilnīgi. Kā tipiskāko piemēru varētu minēt defensīvā latviešu nacionālisma dzimšanu un izveidošanos. Latviešiem nav jākaunas no sava nacionālisma. Tas nav ne mesiānistisks, ne imperiālistisks, salīdzinājumā ar lielo tautu nacionālām tendencēm. Latviešu nacionālisms ir izveidojies, lai tauta aizstāvētu pati sevi pret uzbrukumiem no ārpuses, kuru nezkad nav trūcis. Bez nacionālās apziņas nevar būt tauta, tas var būt tikai cilvēku bars. Latvijas vēstures masīvajās grāmatās šis tautiskā gara aspekts nav uzsvērts, atstājot visas tautas garīgo orientāciju, tā sakot, gaisā karājoties. Latviešu nacionālisms ir rietumniecisks savā izaugsmē un kā galvenais faktors tas pagrieza tautas garīgo seju prom no Austrumiem un pievienoja Rietumiem. Līdz ar to latvietim par to ir jārunā, lai tas varētu saprast pats sevi un likt saprast sevi arī citiem.

Baltijas telpā dzīvi atspoguļojās renesanse, humānisms, reformācija, pretreformācija, apgaismība un Rietumu romantisms, atstājot dziļu iespaidu cilvēku dvēselēs. Šīs idejas palika svešas, vai labākā gadījumā bālas, bizantiskās civilizācijas iespaidu joslās. Šinī aspektā parādās visbūtiskākā atšķirība starp krievu un latviešu garīgās dzīves izpausmēm.

Vācu aristokrātija un pilsoņi ar saviem dzīvajiem sakariem Rietumos pārdēstīja Baltijā daudzu Rietumu filozofu un tautsaimnieku paustās idejas, nododot tās gan tiešā, gan netiešā veidā zemniecībai un tās izglītotajām paaudzēm. Tērbatas Universitāte, Rīgas Politehniskais institūts un vācu valoda bija tie galvenie centri un arī galvenais ierocis, ar kuru palīdzību Rietumu kultūra sasniedza Baltiju. Vāciešu iespaidi bija arī tie, kas radīja vislielāko traģēdiju Baltijas telpā: cīņu starp ģeogrāfiju un vēsturi. Baltijas apgabals ģeogrāfiski pieder Austrumiem, bet kulturāli - Rietumiem. Šī cīņa ir turpinājusies ar vislielāko nežēlību cauri gadu simteņiem un, kā liekas, turpināsies arī nepārredzamā nākotnē. Cietējas galvenā kārtā ir vietējās tautas.

Ar tādu nodomu ir izvēlēta arī tematika šai grāmatai, lai Latvijas vēsturi kaut vai drusciņ papildinātu un padarītu saprotamāku tiem, kam Baltijas apgabala likteņi interesē. Tādā garā ir rakstīta šī grāmata. Grāmata nav domāta kā vēsture, bet gan kā vēstures mozaīka. Daudz ko vēl varētu pievienot klāt, bet to rādīs nākotne un tās prasības.

T. Puisāns

SATURS
Ievads........................................ 3
I daļa
Ignats Kuzmins. Rīga (dzejolis) ...................... 7
18. novembris .................................. 8
Kas ir vēsture? ................................. 11
Latviešu nacionālisms ............................ 25
Idejas vēsturē .................................. 65
Niccolo Machiavelli .............................. 76
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hegelis .................... 83
Humānisms ................................... 91
Revolūcija zinātnēs .............................. 101
1687. gads .................................... 114
Marksisms, komunisms un boļševisms ................. 125
Tirānija ...................................... 130
Boļševiku revolūcija Latvijā (un Latgalē) 1919. gadā ....... 144
Carisms Krievijā ................................ 165
Baltijas apgabala ģeopolitiskā situācija ................. 177
Pozitīvisms Latvijas vēsturē ........................ 199
Aizmirstie cīnītāji ................................ 209
O. Kalpaka nāves diena vēstures perspektīvā ............ 219
Latviešu izceļotāji un to kolonijas .................... 228
Apburtās jaunavas simbols tautas mitoloģijā Latgalē ....... 263
Ko mums stāsta tautas pasaku velns .................. 278
Latvijas Satversme - 1922 .......................... 288
II daļa
Ignats Kuzmins. Iedvesma (dzejolis) .................. 317
Kristiānisma vēsturiskā būtība ....................... 318
Katolicisms un nacionalitāte Latgalē .................. 327
Senlatviešu dievība .............................. 335
Vecie Ziemassvētki.............................. 340
Ticīgā un neticīgā saruna Ziemassvētku vakarā ........... 343
Betlēmes zvaigzne ............................... 349
Lieldienas ..................................... 360
Uguns un ūdens ................................ 363
Svētais Asīzes Francis ............................. 366
Pareizticīgo bīskaps Aleksandrs ...................... 376
Katolicisms Latgalē .............................. 379
Mans dzīves gājums .............................. 387

PUISĀNS Tadeušs
Vēsturnieks un rakstnieks

Dzimis 1918. gada 4. februārī Zvirgzdenes pagasta Muiznieku ciema zemnieka Ludviga Puisāna ģimenē. Pēc Zvirgzdenes sešklasīgās pamatskolas beigšanas 1933-1938 mācījies Ludzas Valsts ģimnāzijā. 1938 brīvprātīgi iestājies dienestā Latvijas armijā un pabeidzis 12. Bauskas kājnieku pulka instruktoru rotu, karaskolas virsnieka vietnieku nodaļu un rezerves virsnieku kursus. No dienesta atbrīvots 1940. g. 17. maijā, paaugstināts leitnanta pakāpē un ieskaitīts armijas rezervē. Kad iestājies LU, lai studētu tieslietas, Latviju jau bija okupējis padomju karaspēks. Padomju jurisprudencē jēgu nesaskatījis, pārreģistrējies uz Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļu. Kad vācu karaspēks 1941. g. 1. jūlijā okupējis Rīgu, universitāte uz laiku pārtraukusi darbu. Dabūjis darbu Ludzas apriņķa Sociālās nodrošināšanas nodaļā. LU tehniskās fakultātes atjaunoja darbu, un 1942. g. rudenī atgriezies Rīgā, lai turpinātu studijas. Sākusies mobilizācija Latviešu leģionā, un pēc trīskārtējas pavēles bijis spiests iestāties leģionā. Ieskaitīts jaunformējamās 15. divīzijas štābā, bet pēc mēneša pārkomandēts uz 32. Pulku. Kā 32. pulka sevišķu uzdevumu virsnieks 1943. g. novembrī aizsūtīts uz fronti, piedalījies kaujās pie Ostrovas un Opočkas. 1944. g. 10. jūlijā ievainots, pārvests uz Vāciju un ievietots Bad Pirniont virsnieku lazaretē. Pēc izveseļošanās atgriezies 15. divīzijas štābā, kas jau atradies Vācijā. Ar divīziju izstaigājis Pomerāniju un atgriezies Berlīnē. Pēc izlaušanās no Berlīnes ielenkuma kaujas grupa 1943. g. 24. aprīlī padevusies amerikāņu gūstā. Pēc Cēdelhemā (Beļģijā) pavadītiem vienpadsmit mēnešiem atgriezies Vācijā un iekļuvis Eslingenes pārvietoto personu nometnē. No tās 1948 izceļojis uz Kanādu, divus gadus strādājis Norandas vara raktuvēs par kalnraci. Sapelnījis naudu, iestājies Makmāstera universitātē Hamiltonā, kur 1950-1954 studējis vēsturi, iegūstot bakalaura grādu. 1954. g. rudenī iestājies Toronto universitātē, lai specializētos vēstures filozofijā. Intensīvi mācījies, lai iegūtu meteorologa tiesības. No 1957 strādājis Kanādas valdības meteoroloģiskajā dienestā valsts ziemeļos, trīs gadus stacijā pie Ziemeļpola. Brīvajā laikā studējis vēstures avotus un literatūru, rakstījis un publicējis trimdas latviešu, arī latgaliešu periodiskajos izdevumos apcerējumus par Latgales kultūras vēsturi, atmiņas par latgaliešu tradīcijām, recenzijas par trimdas latgaliešu literatūras un kultūrvēsturiskiem darbiem. 2000 rediģējis rakstu krājumu "Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā. 1949-1990".

Sākot ar 1984, kad jau bija pensionējies no meteorologa darba, ar pseidonīmu Konstantīns Ungurs piecus gadus strādājis par radio "Brīvā Eiropa" pastāvīgo korespondentu Minhenē, reizi nedēļā viņa balss skanējusi Latvijā. Visvairāk analizēti Latgales vēstures jautājumi.

1988 saņēmis PBLA Kultūras fonda K. Barona prēmiju, 1998 Kanādas Latviešu katoļu apvienības atzinības rakstu, tajā pašā gadā — Latvijas ZA goda doktora grādu vēsturē, 1999 Toronto Latviešu tautas augstskolas Latvisko zinību semināra goda diplomu, 1999 PBLA Kultūras fonda goda balvu humanitārās zinātnēs, 2000 Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni un "Daugavas vanagu" organizācijas zelta nozīmi.

Sarakstījis un izdevis grāmatas: 1973 "Nogrimušās jaunavas mantojums– Ludza" (Latvijā 1992), kur ietverts vēsturisks apskats par Ludzu, apriņķa pilsētām, ciemiem, izcilu personību raksturojums, etnogrāfiskas ziņas un leģendas; 1975 "Senču pēdās" — pasakas un stāsti par Latgales vēsturiskajām vietām; sakārtojis un 1984 izdevis grāmatu "Latviešu strēlnieku dzejas un dziesmas", uzrakstījis tai priekšvārdu; 1988 "Latgale. Vēsturiskas skices" — par novadu dažādu okupāciju varu periodos, par dzīvesziņu, valodu, cilvēku mentalitāti. 1990 "Akmens un sirds. Stāsti pasakas un teikas"; satur teikas, leģendas, nostāstus, lugu "Satikšanās ellē", kur darbojas Hitlers un Staļins. Prozas darbos ietverts daudz autobiogrāfiska materiāla, tēlojot leģionāra gaitas frontē un eksotiskos piedzīvojumus darbā Kanādas ziemeļos. Angļu valodā sarakstītajā un Rīgā 1995 iespiestajā grāmatā The Emerging Nation autors aplūko Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi, īpaši Latvijas Republikas laiku. Daudz vietas ierādīts Latgales apskatam. 1997 Rēzeknē izdotā "Vēstures mozaīka" stāsta par sarkano okupāciju Latgalē 1918, par tolaik veikto nejēdzīgo zemes reformu, pārtikas rekvizīcijām, iedzīvotāju vajāšanām, par Latgales daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu.

Miris 2006. gada 13. augustā Toronto, apbedīts Toronto Jorkas kapos.