PRIEKŠVĀRDS

Te Dubna met savus līkločus, te mežu ieskauts līdzenums, lauki, pļavas. Visam tam pāri saule lej savu dzīvinošo elpu. Skan skolas bērnu čalas, un neaprimst cilvēku rosme. Ik svētdienu Vārkavas baznīcas zvanu skaņas modina, atgādina, sauc cilvēkus...

Jā, tā ir Vārkava – senām teikām un nostāstiem bagāta, skanīgām dziesmām apvīta. Cik paaudžu izauklējusi Vārkavas zeme? Cik un kādi cilvēki te dzīvojuši, strādājuši un cīnījušies, sapņojuši un mīlējuši? Kas to lai pasaka!

Bet, atverot gadu simtos un varbūt pat tūkstošos domās un vārdos rakstīto un tautas atmiņā saglabāto Laika grāmatu, mēs šodien varam ielūkoties mūsu tēvu un tēvutēvu atstātajā mantojumā un gūt kaut nelielu priekšstatu pat aizgājušajiem laikiem.

„Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs” otrajai grāmatai savāktie materiāli iesniegti Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvē, un Vārkavas novada folkloras fonds [2143] jau papildināts par vairāk nekā 1000 variantiem: [2143, 651–1664j].

Mēs, latgalieši, esam stipra tauta. Pārdzīvojuši kara vētras un nemiera gadus, saglabājuši savu latviskumu, atguvuši neatkarību. Kur ir tie spēka avoti, kas dara mūs stiprus?

Atvērsim folkloras krājuma „Vārkavas novada daiļrades pūrs” otro grāmatu, izlasīsim atmiņu pūrā saglabātās vērtības un varbūt arī atradīsim atbildi uz daudziem jautājumiem. Lai šajā krājumā sakopotā Vārkavas novada tautas daiļrade rod ceļu uz katru lasītāju!

Janīna Vilmane