Priekšvārds



Laicīgās sabiedrības lielākajā daļā valda maldīgs uzskats, ka katoļu garīdznieki ir tautu turējuši gara tumsā. Šīs grāmatas mērķis ir ar garīdznieku biogrāfiju palīdzību parādīt, cik daudz pūļu veltījuši katoļu garīdznieki mūsu tautas garīgās un laicīgās dzīves uzplauksmei.

Daudzi no viņiem cēla mūsu tautas garīgo dzīvi, dibinādami pie baznīcām pirmās skolas, kur mācījās zemnieku bērni. Garīdznieki bija tie, kas sarakstīja pirmās grāmatas latviešu valodā. Tās iespieda tikai latīņu burtiem. Viņi izdeva pirmās lūgšanu un dziesmu grāmatas. Šie neaizmirstamie tautas modinātāji bija: Juris Elgers, Miķelis Rots, Pēteris Apšinieks un daudzi citi.

Drukas aizlieguma laikā tikai garīdznieki rūpējās par garīgo literatūru katoļiem. Grāmatas Latgales katoļiem iespieda aiz robežām – Prūsijā un Somijā – un tad nelegāli ieveda Latgalē. Tomēr lielāko tiesu to veica uz vietas, pārrakstot grāmatas ar roku drukas burtiem.

Kad Latgalē nāca »otrais« drukas aizliegums – pēc 1944. gada, kad nevarēja izdot nevienu garīga satura grāmatu, garīdznieki atrada citu izeju. Viņi paši vai arī draudzes locekļi ar rakstāmmašīnu pārrakstīja katķismus, lūgšanu un dziesmu grāmatas, sprediķus, svēto dzīves aprakstus. Te sevišķi minami: Ādams Ivbulis, Jānis Strods, Pēteris Jakovels un citi.

Lai nākotnē būtu izglītoti sabiedriski darbinieki, arī par to rūpējās garīdznieki. Tā Nautrēnu prāvests D. Andrekuss sūtīja veselu grupu Latgales jaunekļu mācīties Jelgavas ģimnāzijā. Tur viņi mācījās un sadraudzējās ar baltiešu jauniešiem. Pēc izglītošanās viņi devās studijas papildināt uz Tērbatu, bet latgalieši – uz Pēterpili. Pie Latvijas valsts dibināšanas šūpuļa viņi atkal satikās. Un viņi bija pirmie jaunās Latvijas valsts vadītāji.

Daudzi uzskata, ka muižturi uzcēla katoļiem baznīcas. Tā ir tikai daļēja patiesība, jo daudzi muižturi pat traucēja un ierobežo ja katoļiem jaunu dievnamu celšanu. Bija gadījumi, ka viņi pat nojauca iesāktās celtnes.

Īstie dievnamu cēlēji bija draudžu prāvesti, kas ar draudzes locekļu un saviem dāsnajiem līdzekļiem uzcēla skaistas baznīcas, un tās vēl tagad pulcina ticīgos uz dievkalpojumiem. Garīdznieki arī dievnamus izdaiļoja, piemēram, Antons Rimovičs ar saviem mākslinieciskajiem kokgriezumiem, kapucīnu tēvs Toms zīmēja plānus dievnamu altāru, ērģeļu, kanceļu, biktskrēslu un cita inventāra būvei.

Par šiem un daudziem citiem priesteriem būs lasāms šajā un nākamajās grāmatās, kur sakopotas priesteru dzīves gaitas. Šīs grāmatas līdzautors ir Tilžas prāvests Alberts Budže. Arī viņš daudzus gadus vāc materiālus par mirušajiem prāvestiem. Šajā grāmatā minēti mirušie garīdznieki. Lai atcerētos viņus un neteiktu: »Projām no altāra – projām no cilvēku piemiņas!«

Labi būtu, ja priesteri paši uzrakstītu savu dzīves gājumu un paveikto savā mūžā un to uzglabātu kūrijā, kā to vēl līdz šim dara mūki klosteros.

Autori būs pateicīgi par papildinājumiem, labojumiem un vērtīgiem priekšlikumiem.

Baltinavas prāvests J. Svilāns
1993. gada janvārī

Saturs

Priekšvārds. Baltinavas prāvests J. Svilāns
Francisks Afanasovičs
Dominiks Andrekuss
Jāzeps Andžejevskis
Pēteris Apšinieks
Andrejs Ābeltiņš
Ādams Baltejus
Silvestrs Beinarovičs
Bīskaps Jānis Benislavskis
Antons Bomblovskis
Jāzeps Borodzičs
Aloizs Broks
Pēteris Brzozdovskis
Antonijs Kārlis Bužinskis
Voicehs Cērcins
Jāzeps Cibulis
Andrejs Čegis
Boļeslavs Didžgalvis
Kazimirs Dovgialovičs
Ādams Dubkevičs
Miķelis Dukaļskis
Bīskaps Kazimirs Duļbinskis
Aloizs Dunskis
Pēteris Dzenis
Aloizs Gabris
Pēteris Gadzāns
Leons Garško
Antons Geriņš
Boļeslavs Grišāns
Jāzeps Grišāns
Jāzeps Gudovskis
Kārlis Gumpenbergs (O. M. C. Toms)
Antons Indāns
Ādams Ivbulis
Staņislavs Ivbulis
Pāvils Jankovskis
Vladislavs Jankovskis
Kazimirs Jasenas
Daniels Jasinskis
Jānis Jaškovičs
Miķelis Jermacāns (tēvs Jēkabs O. F. M.)
Mārtiņš Jurgaitis
Aloizs Kalve (Kovaļovs)
Konstantins Kangars
Andrejs Kantinieks
Juris Kārkle
Francis Keišs
Jēkabs Kindzulis
Jānis Kiseļevskis
Broņislavs Kivrāns
Jānis Kokars
Staņislavs Kokins
Pēteris Koroševskis
Venceslavs Kozlovskis
Bernards Krastiņš (tēvs Jānis Evaņģēlists O. M. C.)
Ludvigs Krumpāns
Broņislavs Kudiks
Leons Kundziņš
Felikss Boļeslavs Laizāns
Antons Latkovskis
Kazimirs Lielbārdis
Vladislavs Litaunieks
Izidors Livčāns
Stefans Locāns
Augustīns Lukšo
Francis Lukšo
Antons Mačuks
Ksavers Martinens
Bīskaps Teofils Matuļonis
Alfons Melderis
Aleksandrs Miļevskis
Alfons Misjuns
Donats Mūrnieks
Pēteris Mūrnieks
Rihards Mutulis
Vilhelms Ņukšs
Antons Oļševskis
Pēteris Onckuļs
Ludvigs Ornicāns
Jānis Ostrovskis
Antons Pabarčus
Jānis Pavlovskis (tēvs Andrejs O. F. M. Cap.)
Jānis Pētersons
Alberts Piebalgs
Jānis Plonis
Bīskaps Nikolajs Poplavskis
Juris Pudāns
Jānis Pudžs
Nikodems Rancāns
Antons Rimovičs
Jānis Romanovskis
Metropolīts Eduards Ropps
Miķelis Rots
Pēteris Rudzītis
Antons Rukmanis
Bīskaps Eduards O’Rurke
Julijans Samušs
Jāzeps Savickis
Andrejs Seipulnīks
Miķelis Skorupskis
Benedikts Skrinda
Kazimirs Skrinda
Pēteris Smelters
Metropolīts Antonijs Springovičs
Vincents Strelevičs
Pauls Stričko
Kazimirs Strods
Bīskaps Pēteris Strods
Voicehs Supe
Andrejs Sviklis
Staņislavs Svilāns
Vitolds Šiksnelis
Vladislavs Šiksnelis
Mārtiņš Šimanovskis
Ludviks Štagars
Ernests Šturms
Antons Švāteļs
Staņislavs Švegzda
Sigismunds Tabore
Jāzeps Tamulevičs
Ādolfs Tarbunass
Vincents Tomašunas
Francis Trasuns
Vitalis Treibšo
Vitālijs Trepša
Henriks Trūps
Leo Tučko
Alberts Uljans
Pēteris Upenieks
Vits Urbelis
Kardināls Julijans Vaivods
Broņislavs Valpitrs
Jāzeps Vellovičs
Broņislavs Veržbickis
Pauls Virketis
Ādams Vizulis
Aloizs Vizulis
Jāzeps Voicehovskis
Antons Vojevodskis
Jānis Volonts
Pēteris Vucens
Staņislavs Zeps
Jānis Zīmelis
Gregors Zirnis
Staņislavs Žabo
Frederihs Žiskārs

Par priesteri Jāni Svilānu. Līdzautors priest. A. Budže

Literatūra un avoti