Līvija Liepdruviete no dzejoļu krājuma "LĪPAS VĒRSYUNĒ"

PI KRYSTA

Vyss Tevis dūts
Un ļaudim sagōdōts,
Bet pateiceibas vītā –
Ir ēršku krūņs.
Un tūmār nanūskumsti Tu,
Kaut zyni,
Cik lels ir upers,
Kas jōlīk Tev
Par myusu vysu pesteišonu.
Tu beji Lobais Gons,
Nu klivi Dīva Jārs.
Ir gaišs Tovs skatīņs –
Īs Tevi gūdynōt
Plašs apleicīņs,
Un kotrs vōrds un teicīņs
Byus mīlas pylns Tev sveicīņs.

* * *
Tu, Dīvmōte mīlō, myus aicynoj, sauc
Un jaunajōs sirdīs kai rūzem lic plaukt
Gon bejeibai svātai, gon degsmei, gon mīlai.

Pi ticeibas gunkura ej – Puere Cantores,
Tī prīks, tī laime dvēselei.
Reits, dīna, vokors vāls – Puere Cantores,
Dīvs – myusu Tāvs,
Dīvs – myusu Tāvs.

Tu, Dīvmōte jaukō, steidz vysus myus svēteit,
Pōr Latgolas pakolnim dzīsmem ļauņ skanēt,
Lai prīceigi slavejam dabasu Tāvu.

ONTONAM MATVEJĀNAM
70. JUBILEJĀ
Godi aizgōjuši,
Pa vysom molu molom izbyruši.
Ceiruļu spōrnim
Veigrīžku pļovōs skrējuši,
Kamaņu madu ar smylgu dzāruši,
Rīkstus un ōbeļus kuldā bāruši.
Leita paļtim un snīga kuponom
Pōri gōjuši…
Tī otkon caur prīkim un bādom
Atmiņu stygōs atpakaļ īt.
Skaņōs un vōrdūs,
Stōstūs un dzejuļūs
Ik šaļti izdzeivojūt,
Ar atvārtu sirdi
Un dvēseli skaidru.
Cylvākim pretim ejūt,
Dzīsmēs breineigōs skaņ.

* * *
Skaņ dzīsmes Dīvamōtes gūdam,
Un klusi vaicoj sirds:
Voi pīlyugt, slavynōt un gūdynōt mes prūtam
Tū Olūtu, kur pesteišonu rūnam.

* * *
Es puteklis pi dabasu sagas,
Dīvs mani nūpurynōs,
Jo tai jys gribēs.
Bet tagad es turūs.
Tik cīši turūs,
Ar kōjom pret zemi sperūs
Un zvaigznēs verūs.
Tepat ir tī, ar kurim kūpā beju.
Es tōļōk eju
Un runoju, smeju,
Pa breižim rokstu dzeju.