
<html> 
<head> <title>BETIJA BERGA: IKARA SINDROMS</title>
<META name="keywords" lang="lv" 
         content="BETIJA BERGA, IKARA SINDROMS.;">
<SCRIPT LANGUAGE="JavaScript"> if (top.location.href==window.location.href) top.location.href="index.html" </SCRIPT>
<link rel="stylesheet" type="text/css" href="style.css"> </head>
<body>


<p align=center>

<img src="autori_foto/inga_struberga_f.jpg" width="200" heigh="267" alt="BETIJA BERGA"><br>
</p>
<p align=center><b> Par Betiju Bergu</b></p>
<p>Pēc horoskopa esmu lauva, savu „lauviskumu” izjūtu ik uz soļa, bet man tas patīk un netraucē. Esmu dzimusi gaiļa 
gadā. Šis savienojums ( lauva- gailis ) esot diezgan bīstams. Kādā grāmatā lasīju, ka lauva– gailis esot „drosmīgs
 kareivis, kas spējot atdot savu dzīvību pats nezin par ko” .</p>
<p> Rakstīt sāku 10.klasē. Izmēģināju tikai joka pēc. Manos jaunības laikos dzeju lasīja , pārrakstīja un citēja ļoti daudzi, 
arī es nebiju izņēmums. Un tad......radās vēlēšanās savas domas, pārdzīvojumus un izjūtas pierakstīt. ”Pirmos
 kucēnus ”neslīcināju, bet sargāju no citu acīm... Tā ir radusies sava veida dienasgrāmata dzejā un īsās miniatūrās. </p>
<p> Literatūra ir kļuvusi par manu profesiju. Meklēju jaunus, talantīgus cilvēciņus , jo vēlos tiem palīdzēt veikt ceļu pie 
saviem klausītājiem un lasītājiem drīzāk ( nekā tas izdevās man ) .</p>
<p>Katra autora dzīvē pienāk brīdis, kad ar dzejisko vientulību liekas par maz un gribas rast savu klausītāju vai lasītāju .
 Sākumā tie , protams, bija draugi, kuriem iedevu palasīt savus „šedevrus”. Pirmajā tādā reizē es pat neatzinos, ka tie
 ir mani „radījumi” ( bailes un satraukums bija pārāk liels ). Ar laiku, draugu atzinības iedrošināta, vairs neslēpu, ka tie ir
 mani dzejoļi, tomēr izvēlējos sev pseidonīmu. Un nu....jau daži mani atpazīst kā Betiju Bergu... Mani „literiņi” ir publicēti
 draugu.lv dienasgrāmatā, kur var lasīt komentārus  par savādnieci Betiju, kas reizēm mēdz paspēlēties ar ilūzijām un 
nedaudz izbārstīt savas „vārdu krustnagliņas”.</p>
<p>Esmu mūsdienīga sieviete un cenšos apvienot darbu ar ģimeni.....Cik labi man tas izdodas ? ....īsti nezinu, jo 
vienmēr pietrūkst laika..... Man ir 17 gadus jauns dēls Kristaps , 7gadīga meitiņa Alise Klinta un 6gadīgā Megija 
Gunda. </p>
<p>Kad es rakstu??? Visbiežāk tas notiek naktīs, kad mājās ir klusums un visi guļ..... esmu „pūce”, ko dzīve no rītiem 
pārvērš „cīrulī” . Nerakstīt gan vairs nevaru, tad ikdienas rutīna,  steiga un darbi mani „sagrauž no iekšas”....šķiet, ka
 kļūstu neciešama ....raganīga....sprādzienbīstama......Vajadzīga izlādēšanās....tādēļ bieži klausos mūziku, 
bet....... kad tas nelīdz......sagaidu nakti.....aizveru durvis.....atveru sevi .....un ....aiziet.....!</p>

<p align=center><img src="ikars_zim.jpg" width="200" heigh="383" alt="grafika"></p>

<p align=center> <b>***<br><br>

Lai sasildītos, ...<br>
Tam vajag divus<br>
Viņš teica<br>
Nāc!<br>
Es ielīdu paslepus viņa kabatā<br>
Kā kabatzaglis naudu<br>
Es zagu tuvumu<br>
Viņa <br>
Kabatā <br>
silti un labi<br>
pukst nedaudz vientuļš <br>
auksts mandarīns<br>
Nu<br>
Te esam mēs abi<br>
Lai sasildītos, ...<br>
Tam vajag divus<br><b></p>






</body>


</html>