Anatolijs Bērzkalns

"LATGAĻU VOLŪDAS VŌRDU KRŌJUMS"

Anatolijs Bērzkalns dzimis 1923. goda 17. augustā Osyunes pog. Kepovā (Dinkinišku sādža) skūlōtōju giminē kai pyrmais bārns. Kod pīdzymst ūtrais dāls, mōte skūlōtōjas gaitas atstōj.

Dzeivūklis skūlas telpōs pēc meitas pīdzimšonas kļyust par šauru un, lai varātu vyspuseigōk veikt audzynōšonu, radynōt dorbam, īpazeistynōt ar dobu, fiziski nūryudeit, vacōki 1929. godā nūpērk nūlaistu zemi ar vacom ākom Krōslovas raj. Kombuļu pog. Kombuļūs (Sekļu mōjas), kur dzeives gaitā pīdzymst vēļ meita un dāls.

Tāvs turpynōja strōdōt tyvōkajā Solimu četrklaseigajā pamatskūlā. Vysus īnōkūšūs leidzekļus īguļdeja ceļtnīceibā, zemes uzlobōšonā. Ceļtnīceibu pamatā pabeidze 1939. godā.

Mōjōs tāvs runōja literarā volūdā, mōte (dzymuse Leiksnas pog.) – latgaliski. Anatolijs styngri pīsaturēja pi latgaļu volūdas, pōrejī – kai nu kuru reizi.

Vysi bārni tyka nūdarbynōti saimnīceibā, un ari Anatolijs īsamōceja vysus lauku saim-nīceibā napīcīšamūs dorbus.

Anatolijs jau bērneibā īsamōceja spēlēt vijōli, zeimēja, beja draugūs ar dzīsmi. Jau nu bērneibas beja mērktīceigs, ceņteigs, čakls. Izmontōja kotru breivu breidi, lai papyldynōtu sovas zynōšonas, laseitu grōmotas, avīzes. Nikod nasēdēja bezdarbeibā, lai ari cik beja nūguris lauku dorbūs. Parosti vokorā, pēc dorba teirumā, obi brōli uz mōjom gōja dzīdōdami.

Skūlas gaitas Anatolijs uzsōka Sauleskolna sešklaseigajā pamatskūlā, tod turpynōja Aglyunas katōļu gimnazijā, kur dominēja latgalīšu volūda. 1940. godā katōļu gimnaziju reorganizēja, Anatolijs īsastōja Krōslovas vydusskūlā un 1943. godā tū pabeidze.

Ūtrō pasaules kara nūtykumi napagōja sacyn ari Anatolijam. Vydusskūlas beidzējus pakļōve pastōvūšō režima lykumim – un beja obligati jōīt dīnastā legionā. Lai nu tō izavaireitu, strōdōja Krōslovas tyvumā asūšajā kūdras pūrā. Pēc mēneša gryutō dorba – īsaukums legionā voi dorba dīnasts Vōcijā. Tai jys nūkliva dorba dīnastā Tarnevicā (tyvōkō piļsāta Vismāra). Tyvumā atsaroda apsorgōta nūmetne izsyuteitajim: tī dabōja redzēt »eistū pasauli« – kas ir tod, jo napasakļaun režimam.

Apmāram pēc pusgoda dorba dīnastā tūmār sekōja īsaukums legionā. Tikai dažas dīnas atļōve pasacīmōt pi vacōkim. Šymā laikā vītejō policija sajēme syudzeibu, ka Anatolijs izavaira nu dīnasta legionā. Pēc vārōjumim un breidynōjumim Anatolijs zynōja, kas draud giminei, jo naīsarūn laikā īsaukuma vītā, tōpēc vacōkim saceja, ka lobōk cīsšūt vīns pats. Jo naīsarass, tod meklēs – atrūnūt nūšaus, bet gimini izsyuteis.

Tai Anatolija kara gaitas īsasōka 1944. goda februara sōkumā. Pēc eisas apmōceibas beja jōsadūd ceļā uz pīfrontes jūslu Ostrovas tyvumā. Pēc tam pōrcēle pi Kudoveras, nu kurīnes juņa beigōs sōkōs lelō atsakōpšona. Kara gaitōs pabeja apmāram 6 mēnešus. 23. augustā Vydzemes kauju laikā (Madonas raj. zīmeļu daļā, apmāram 8–9 km nu Cesvaines stacijas, rītumu vērzīnā) artilerijas granata jū īvainōja golvā, beja ari kontuzēts. Nu tō laika kliva symtprocenteigs invalids. Ilgōku laiku beja gulūšs. Dzeives laikā golvā tyka izdareitas daudzas operacijas, apmāram četrupadsmit. Mytynōjōs apkūpes nomūs, ōrstejōs Pasavā (Vōcija), Bādišlē, Lincā, Riedā, otkon Lincā (Austrija).

1959. goda decembrī Anatolijam Bērzkalnam pīškeire invaliditates pensiju. Leidz tam laikam uzturs, pajumte un tys pats napīcīšamais beja nu zemes vaļdeibas (Austrijas), tautīši nu aizjyuras zemem pīsyuteja pabolstu.

Nu Austrijas uz Vōciju pōrsacēle 1987. goda 27. novembrī, apsamete uz dzeivi latvīšu nomā »Gauja«. 1992. goda martā pōrsacēle uz Neiulmu (Neu-Ulm).

2002. goda 2. majā Anatoliju īvītōja Ulmas neirologiskajā klinikā – ar plašu ašņa izplyudumu smadzinēs, un 2002. goda 3. julī jys nūmyra. Anatolijs Bērzkalns paglobōts Daugavpiļs raj. Dubnas kopūs.

Sovōs atmiņōs Anatolijs roksta: »Sōkumā beju ļūti izmisis, jo nu īvainōjuma rakstura jau pošā sōkumā sprīžu, ka byus gryuši atgyut sabeņdeitūs lūcekļu dorbōšonōs spējas. Vēļōk izarōdeja, ka tys nav nimoz īspējams – īsastōja vīneigi moza uzalobōšona. Tūmār muna dzeive nabeja veļteiga. Pēc godim ar latgaļu vōrdu krōšonu sanōce samārā lels krōjums. Tys muns dzeives dorbs. Jau muns tāvs nu mozūtnes uzsvēre, ka volūdai un muzikai, vyspōr mōkslai, dzeivē ir izškirūša nūzeime.

Beju zaudējis volūdu, apmāram godu navarēju parunōt. Bādišlē sōka mani gatavōt volūdas atgyušonai. Nabeja nimoz tik gryuši. Gryuteibas vīneigi taidas, ka runas īspējas īgyušona nūtyka vōcu volūdā. Ar tū maņ beja jōpōrvar divas barjeras.

Bezvolūdas godā tūmār beju īsaklausejis vōcu volūdā. Jau pēc mēneša runōju pīteikami labi, lai tyktu sādynōts pi rokstammašinas, jo munu paralizeitūs lūcekļu dēļ cyta dorba maņ slimineicā navarēja dūt. Pōrs godus beju nūdarbynōts ar kancelejas dorbim: pōrraksteju dažaidus mediciniskus rokstus, veiču dorbu dažreiz pi divim manuskriptim, dažreiz aizvītōju ari volūdas skūlōtōju pi pacientim vōcīšim, kurim volūdas apgyušona beja gryutōka.«

Byudams ar pōrsavītōšonas gryuteibom, paralizeitu lobū pusi, studēja dažaidus tōlmōceibas kursus zeimēšonā, finansu lītōs, korespondencē u. c. 1972. goda rudinī apmeklēja autovadeitōju kursus un pēc goda īgyva autovadeitōja tīseibas.

1975. goda janvarī īsōka strōdōt pi latgalīšu vōrdu krōjuma raksteišonas un turpynōja, līkās, leidz 1992. godam.

Īsasaisteja latvīšu saītūs, reikōtajūs pasōkumūs, apmeklēja Dzīšmu svātkus, īspēju rūbežōs daudz ari ceļōja ar vīglū automašinu (jo spējom vadeit pīlāgōtu), fotografēja. Interesējōs par pōrmaiņom radzātajōs vītōs, losūt un apceļojūt atkōrtōti. Interesējōs ari par cytom vītom pasaulē.

Beja sovas Dzimtines, zemes, nūvoda patriots. Vīnmār, nu vysim īspējamim olūtim, interesējōs par Latviju, Latgolu. Dzeivōdams svešumā, ceņtēs paleidzēt materiali ar zīdōjumim bibliotekom, Sorkonajam Krystam, tryuceigim, Minsteres gimnazijai, sovom bejušajom skūlom, nadaudz Latgolas kulturvēstures muzejam.

Pyrmū reizi pēc ilgim godim Latvijā cīmōjōs 1992. goda augustā, apmeklēja pasōkumus Pasaules latgaļu konferences laikā. Vēļ Dzimtini apmeklēja divas reizes.

Dzeivōja ar dūmom kaidreiz atsagrīzt Dzimtinē. Īpaši pēc 1992. goda. 2001. godā kōrtōja ar pōrsaceļšonu saisteitōs lītas. Dīmžāl, napaspēja.

Olga Bērzkalne-Melne




a (bet), aber;
ā! (izsaucīņs);
a? (jautōjums);
ā (kotrs, pērkūt vairumā vīnu un tū pošu preci);
a (pyrmais burts alfabetā);
a (pyrmkōrt);
a! (rōjīņs);
aba ,(bet) aber;
abāda – abēdeņa (abādi, abāds) (svaigi kautas cyukas gaļas ēdīņs);
abaka, arhit. (stobs, plate), der Abakus (-,-);
abateja, die Abtei (-, -en);
abats -eņš (klūstera prīkšnīks), der Abt (-/e/s, ..e);
abave, -eite (apovi);
abažurs, -eņš, -eits, der Lampenschirm, der Schirm (-/e/, -e);
abece, -eite (grōmota), das ABC-Buch /..tse../, die Fibel (-, -n) (salikt. – ābeces patīseiba (gudreiba), die Binsewahrheit, die Binseweisheit; abeces-;
abecnīks – abecnīceņš, sīv., abecneica, abecnīce -eite, der ABC-Schutze (..tse..); Abeļs;
aberacija (astronomijā nūsavērzeišona), die Aberration;
abinīks – abinīceņš, zool., die Amphibie /..i¶/ (-, -n), der Lurch (-/e/s, ..e);
abitura -eņa, das Abitur (-s, -e);
abiturients -eņš, der Abiturient (-en, -en);
ablativs, gram., der Ablativ /..ti:v/;
abnormals, nicht normal;
abonements -eņš, das Abonnement (-s, -s), die Dauerkarte (salikt. – abonementa moksa (bibliotekā)), die Leihgebür;
abonātōjs -eņš, sīv., abonātōja, -eņa, der Abonnent;
abonents -eņš, sīv., abonente -eite, der Abonnent (-en, -en);
abonēšona, das Abonnement /..ma:/ (-s, -s);
aboneit – aboneju, -ēju, abonnieren, beziehen (bezog, bezogen);
aborts -eņš, der Abort;
abra -eņa, -eite (maizes), der Backtrog, die Mulde (-, -n), der Trog (-/e/s, ..e);
Abrams;
abreviatura -eņa, die Abreviation /..v../ (-, -en);
abscess -eņš (strutojūšs īkaisums), der Abszeß (..esses, ..esse);
abscisse, mat., die Abszisse (-, -n);
absolucija, die Absolution;
absolutais (salikt. – absolutō monarhija, die Alleinherschaft;
absoluti (naīrūbežōti), absolut;
absolutisms (naīrūbežōta vaļdnīka vara), der Absolutismus (-);
absoluts, unbedingt (absoluts monarhs);
absolvents -eņš, der Schulabgänger (-s, -), der Absolvent (-en, -en);
absolvēšona;
absolvēt – absolveju, -ēju (pabeigt školu vai kursu), absolvieren /..v../;
absorbēšona;
absorbēt – absorbeju, -ēju (uzsyukt), absorbieren;
abstinence -eite (atsaturēšona), die Abstinenz (-);
abstrahēšona (atjemšona, mat.,);
abstrahēt – abstraheju, -ēju, abstrahieren;
abstrakcija, die Abstraktion;
abstrakti (dūmōts);
abstrakts, gegenstandlos, ideell (salikt. – abstrakts lītvōrds, gram.), das Abstraktum (-s,..ta);
absurdi;
absurds -eņš, das Unding (-/e/s, -e); der Nonsens (-es vai -);
...