Par sevi

Esmu dzimusi 1940. gada 7. jūlijā Tilžas pagastā Jāņa un Teklas Ertu piecu bērnu ģimenē kā vecākā meita. 1960. gadā pabeidzu Tilžas vidusskolu un uzsāku darbu jaunatvērtajā bērnudārzā par audzinātāju.
Apprecējusies trīs gadus dzīvoju un strādāju Dzeguzes 7-gadīgajā skolā, Dagdas pusē, par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 1964. gadā atgriezusies dzimtajā pusē, sāku strādāt par audzinātāju un skolotāju Tilžas internātskolā. Pabeidzu studijas LVU Filoloģijas fakultātē 1970. gadā un kļuvu Tilžas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā. 1975. gadā sāku strādāt par direktori Baltinavas speciālajā internātskolā, 1996. gadā tai piešķirts kristīgās skolas nosaukums.
Ģimenē aug trīs bērni: Valdis, Ilona un Rihards. Abi dēli ir miruši. Ilonas ģimenē divas meitas – Baiba un Signe – un dēls Jurģis.
Man iznākušas grāmatas: „Sadegšana”(1996), „Es braukšu tev līdz” (2000) un „Zvaigznes ēnā” (2006); aizsākts plašāks apcerējums par skolotājiem un top romāns.
Visu mūžu esmu bijusi sabiedriski aktīva, 2003. gadā ieguvu Eiropas cilvēka nosaukumu savā rajonā.

Autore

CEĻINIEK, NOŅEM CEPURI!

Apstājies, ceļiniek, noņem cepuri,
Brīdi domās stāvi kluss!
Tās ir mūsu senču kapsētas,
Kurās viņi gadu simtiem dus.

Apstājies, ceļiniek, noņem cepuri,
Brīdi pārdomās stāvi kluss!
Tās ir mūsu senču mājvietas,
Kuras tagad tukšas, pamestas grūst.

Apstājies, ceļiniek, noņem cepuri,
Tikai vairs nestāvi kluss!
Tās ir mūsu senču baznīcas,
Kurās mums visiem jālūdzas būs.

Varenā priekšā ceļos noslīgstot,
Čukstēt: manu nevarēšanu,
Manu negribēšanu, manu vājumu
Piedod, Dievs!

Ej uz priekšu, ceļiniek,
Cepuri lepni galvā liec!
Tu esi senču sīkstumu mantojis,
Tāpēc sīkumos – neiestiedz!

Kaimiņš – namu uzcēlis,
Draugs – ar jaunu auto brauc,
Paziņa bērnus citzemē skolojis,
Brālis tevi ģimenes godībās sauc.

Ej un katram pastāsti, ceļiniek:
Te mūsu mūžīgā svētvieta zied,
Te tikai gaiši cilvēki mituši –
Kuri cits citam blakus iet.

Kopā pārciešot dienas un nedienas,
Kopā „Dievs, svētī Latviju!” dzied.