"Atšķirīgi un pretēji uzskati"


IEVADS

Grāmata »Atšķirīgi un pretēji uzskati« aplūko 30 zinātnieku un rakstnieku apcerējumus par vēstures, filozofijas un politikas problēmām. Šo autoru vidū ir gan latviešu zinātnieki, kas darbojās Latvijā, Vācijā, ASV, Austrālijā, gan krievu pētnieki no Maskavas un Pēterburgas, gan angļu, vācu un citu tautību rakstnieki. Šīs grāmatas autora nolūks ir nevis dot lasītājiem minēto autoru galveno darbu historiogrāfisku apskatu, bet raksturot šo pētnieku un literātu īpatnības, viņu uzskatus, kas būtiski atšķiras un nereti ir diametrāli pretēji. Krasa atšķirība dažkārt ir izskaidrojama ar dažādu dzīves pieredzi, kas arī var ietekmēt uzskatu maiņu. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad sociālists ir kļuvis par fašistu, bet ateists par dievticīgu cilvēku. Taču šajā grāmatā galvenā uzmanība tiek pievērsta nevis uzskatu evolūcijas cēloņiem, bet gan atšķirīgu uzskatu salīdzināšanai, lai komentētu, kas tajos liekas pievilcīgs un kas – nepieņemams. Grāmatas autors, protams, nevar pretendēt uz »patiesību pēdējā instancē«, bet mēģina paskaidrot, kāpēc viņš vienā gadījumā piekrīt aplūkojamiem filozofiskiem un politiskiem uzskatiem, bet citā gadījumā nepiekrīt.

Šajā grāmatā uzmanības centrā ir latviešu tautas vēstures un ebreju tautas vēstures problēmas, jo tieši šīs problēmas autors ir pētījis vairākus gadu desmitus. Taču šo divu tautu problēmas būtībā ir vispārnozīmīgas, jo ir cieši saistītas ar tādām vispārcilvēciskām vērtībām kā – morāles principi, demokrātija, humānisms, starpnacionālās attiecības un citām. Uzskati par šīm problēmām vēstures attīstības gaitā ir mainījušies. Bet arī mūsdienu apstākļos nebūt nav izslēgta pagātnes mantojuma pozitīva nozīme, kaut gan bieži vien izrādās, ka galvenā mācība, ko var smelt no vēstures pieredzes, ir tas, ka cilvēki ignorē šo pieredzi un atkārto pagātnes kļūdas. Mūsdienu apstākļos arvien plašākas sabiedrības aprindas saprot demokrātisko uzskatu vērtību, uzskatu plurālisma nozīmi, mazākuma viedokļa ievērošanas nozīmi. Taču vēl nereti ir sastopami liberālisma pretinieki – cilvēki, kuri uzskata, ka stingra kārtība ir svarīgāka par personības brīvību, vai kuri nav atbrīvojušies no fanātisma un novecojušo tradīciju valga.

Tādas negatīvas parādības kā ksenofobija, varaskāre, mantkārība, neiecietība un citas vēl ir plaši izplatītas. Aplūkojot vēsturnieku un rakstnieku darbus, mēs cenšamies noteikt savu attieksmi pret sociālām parādībām un meklēt jaunus argumentus, lai pamatotu savu viedokli, savu izvēli, savu attieksmi pret notiekošo. Tam ir svarīga nozīme cilvēku pašapliecināšanas ziņā.

SATURS


Ievads..........................3
Marks Aldanovs...........5
Ilga Apine....................11
Andrejs Burovskis.......19
Fēlikss Cielēns............24
Leo Dribins..................29
Simons Dubnovs..........35
Edgars Dunsdorfs.........41
Iļja Erenburgs...............48
Andrievs Ezergailis.......53
Lions Feihtvangers........59
Gustavs Kalniņš.............64
Genadijs Kostirčenko.....70
Leonīds Kovaļs...............74
Arkādijs Kovners............79
Fricis Menders................85
Leonīds Mļečins..............91
Somersets Moems...........96
Tadeušs Puisāns.............101
Sesils Rots......................107
Sergejs Semanovs...........113
Zigmunds Skujiņš...........119
Jurijs Sļozkins.................125
Aleksandrs Solžeņicins...130
Aivars Stranga.................136
Ādolfs Šilde.....................142
Arveds Švābe...................147
Josefs Teluškins..............153
Mihails Vellers.................158
Vilnis Zariņš....................163
Pēteris Zeile.....................167
Noslēgums......................173
Atsauces..........................176