
<html> 
<head> <title>JŌŅS VASILEVSKIS: ANTIKRISTA NOGŪS</title>
<META name="keywords" lang="lv" 
         content="PRIESTERIS, JŌŅS VASILEVSKIS ;">
<SCRIPT LANGUAGE="JavaScript"> if (top.location.href==window.location.href) top.location.href="index.html" </SCRIPT>
<link rel="stylesheet" type="text/css" href="style.css"> </head>
<body>



<p align=center> <img src="autori_foto/vasilevskis_f.jpg" width="200" heigh="238"
 alt="JŌŅS VASILEVSKIS">
<br>
<br>
<br>
<b>Jōņs Vasilevskis
<br>
<br>
"Antikrista nogūs" </b>
<br>
<br>
<i>Atmiņas par dzeivi socialistu vaļstī </i>
 
<br> </p>

<p >JŌŅS (JANS) VASILEVSKIS (1885–1948) Represātais katōļu goreidznīks, diecezes veiskupa generalvikars, pedagogs, zynōtnīks, 
rektors, direktors, inspektors un publicists</p>

	<p>Jōņs Vasilevskis dzimis 1885. goda 15. junī (pēc vacō stila 27. junī) Daugavpiļs
 apriņka Mudrilovā. Videjū izgleiteibu īgyva, mōcūtīs Viļņas gimnazijā, Pīterburgā beidze Kadetu 
I korpusu. Tod īsastōja Pīterburgas Goreigajā seminarā, kū absolvēja ar izcileibu. Bet, tai kai jys 
nabeja sasnēdzis kanoniskū vacumu, veiskups Jans Cepļaks par prīsteri J. Vasilevski ordinēja 
divus godus vālōk – 1909. goda 25. martā. Tymā laikā jys  studēja Pīterburgas Goreigajā 
akademijā, kuru pabeidze ar kandidata grādu teologijā (S. Th. C.). Vairōk nakai godu studēja 
filozofiju Luvenas universitatē Beļgijā.</p>
	<p>Kaidu laiku kolpōja bezvaineigōs Jaunovas Marijas bazneicā Daugavpilī. Tod 
pōrcalts par profesoru un prefektu Pīterburgas Goreigajā akademijā, vālōk par direktoru, katehetu
 un prefektu vairōkōs gimnazijōs, skūlōs un religiskajūs kursūs, paraleli pyldūt sv. Katrinas
 bazneicas vikara pīnōkumus.</p>
	<p>Strōdojōt Sanktpīterburgā, pīredzēja cariskōs Krīvijas sabrukumu un kliva par 
jaunōs varas upuri. Prīsters J. Vasilevskis publiski nūsūdeja boļševiku teroru, par kū vairōkas 
reizes tyka apcītynōts un īvītōts Pīterburgas cītumā, tod Minskas čekas cītumā GPOU un DOPRā,
 Moskovā – Lubjankas, Butirku, MOKa cītumā, Novospaskas lāgerī. Tūmār kotru reizi,  atsagrīžūt
 breiveibā, jys turpynōja sovu darbeibu. 1922. goda junī nūtīsōts uz 3 godim smogō režima 
cītumā par pretōšonūs vaļdeibas reikōjumam – protestejūt pret Bazneicas īpašumu konfiskaciju.</p>

	<p>1923. godā ar Latvijas vaļdeibas atbolstu tyka apmaineits pret krīvu politiskajim 
cītumnīkim. Sōkumā strōdoja par vikaru Alšvangas (Alsungas) sv. Mikeļa bazneicā, 1924. godā
 pōrcalts par inspektoru un latiņu volūdas  skūlōtōju Aglyunas katōļu gimnazijā, kai ari par vikaru un
 katehetu Aglyunas katōļu bazneicā.</p>
	<p>Uz jaundybynōtōs Pinskas diecezes veiskupa, Pīterburgas Goreigōs akademijas
 bejušō profesora Zigmunta Lozinska aicynōjumu J. Vasilevskis 1926. godā īsaroda Pinskā (Pūlija) 
un  strōdōja par sv. Toma nu Akvinas Augstōkō Goreigō seminara rektoru, paraleli docejūt moralū
 un pastoralū teologiju, liturgiju un homeletiku. 1928. godā sajēme kapitulas kanonika titulu. 1933.
  godā pōrcalts par rektoru sv. Stanislava Kostkas Goreigajā seminarā un direktoru Pinskas 
veiskupijas gimnazijā Drohičinā, bet 1937. godā otkon par profesoru Pinskas Augstōkajā 
Goreigajā seminarā. Ir autors vairōkom grōmotom.</p>
	<p>Padūmu un vōcu okupacijas laikā prīsters Jōņs Vasilevskis palyka okupētajā
 teritorijā un strōdōja par prāvestu Pinskas katedralē un par veiskupa generalvikaru Pinskas 
diecezē. Izapeļnejis padūmu varas naidu pret sevi: pīpraseits atsasaceit nu grōmotas „Antikrista 
nogūs”, bīži aicynōts uz NKVD. Tūmār prīsters turpynōja atklōti paust sovus uzskotus. 1945. goda
 augustā  prīsteri Vasilevski  arestēja un īslūdzeja Minskas cītumā (MGB). Lai gon izmeklēšona ilga
 divus godus, tei nasalauze prīsteri. 1947. goda 22. martā Jōni Vasilevski „par antipadūmisku
 agitaciju” nūtīsōja uz 10 godim un izsyuteja uz Kazačinskoje Krasnojarskas apgobolā, Sibirijā.
 Dzeivōdams bodā un soltumā, prīsters saslyma un 1948. goda 9.–10. apreļa naktī nūmyra.</p>
	<p>Jōņa Vasilevska audzēknis prīsters Mihals Badovskis izdareja vysu, lai jō skūlōtōja
 mērsteigōs palīkas tyktu pōrvastas uz Pūliju, kur prīsters sovulaik strōdōja: un 1990. goda 6. 
oktobrī jys  pōrapbedeits Romas katōļu katedrales velvēs Drohičinā.</p>
	<p>1989. goda 20. septembrī kanoniks Jōņs Vasilevskis ar Brestas apgobola 
prokuraturas lāmumu reabilitēts.</p>
<p>Šō goda ūtrā pusē Pūlijā, Ļublinā tiks izdūta grōmota „Ksiądz Jan Wasilewski”.</p>
<p align=right><i>Jadviga Radziņa <br>
2011. goda majā</i><p>


<p>



</p>




</body>


</html>