JŌŅS VASILEVSKIS


Jōņs Vasilevskis

"Antikrista nogūs"


Atmiņas par dzeivi socialistu vaļstī

JŌŅS (JANS) VASILEVSKIS (1885–1948) Represātais katōļu goreidznīks, diecezes veiskupa generalvikars, pedagogs, zynōtnīks, rektors, direktors, inspektors un publicists

Jōņs Vasilevskis dzimis 1885. goda 15. junī (pēc vacō stila 27. junī) Daugavpiļs apriņka Mudrilovā. Videjū izgleiteibu īgyva, mōcūtīs Viļņas gimnazijā, Pīterburgā beidze Kadetu I korpusu. Tod īsastōja Pīterburgas Goreigajā seminarā, kū absolvēja ar izcileibu. Bet, tai kai jys nabeja sasnēdzis kanoniskū vacumu, veiskups Jans Cepļaks par prīsteri J. Vasilevski ordinēja divus godus vālōk – 1909. goda 25. martā. Tymā laikā jys studēja Pīterburgas Goreigajā akademijā, kuru pabeidze ar kandidata grādu teologijā (S. Th. C.). Vairōk nakai godu studēja filozofiju Luvenas universitatē Beļgijā.

Kaidu laiku kolpōja bezvaineigōs Jaunovas Marijas bazneicā Daugavpilī. Tod pōrcalts par profesoru un prefektu Pīterburgas Goreigajā akademijā, vālōk par direktoru, katehetu un prefektu vairōkōs gimnazijōs, skūlōs un religiskajūs kursūs, paraleli pyldūt sv. Katrinas bazneicas vikara pīnōkumus.

Strōdojōt Sanktpīterburgā, pīredzēja cariskōs Krīvijas sabrukumu un kliva par jaunōs varas upuri. Prīsters J. Vasilevskis publiski nūsūdeja boļševiku teroru, par kū vairōkas reizes tyka apcītynōts un īvītōts Pīterburgas cītumā, tod Minskas čekas cītumā GPOU un DOPRā, Moskovā – Lubjankas, Butirku, MOKa cītumā, Novospaskas lāgerī. Tūmār kotru reizi, atsagrīžūt breiveibā, jys turpynōja sovu darbeibu. 1922. goda junī nūtīsōts uz 3 godim smogō režima cītumā par pretōšonūs vaļdeibas reikōjumam – protestejūt pret Bazneicas īpašumu konfiskaciju.

1923. godā ar Latvijas vaļdeibas atbolstu tyka apmaineits pret krīvu politiskajim cītumnīkim. Sōkumā strōdoja par vikaru Alšvangas (Alsungas) sv. Mikeļa bazneicā, 1924. godā pōrcalts par inspektoru un latiņu volūdas skūlōtōju Aglyunas katōļu gimnazijā, kai ari par vikaru un katehetu Aglyunas katōļu bazneicā.

Uz jaundybynōtōs Pinskas diecezes veiskupa, Pīterburgas Goreigōs akademijas bejušō profesora Zigmunta Lozinska aicynōjumu J. Vasilevskis 1926. godā īsaroda Pinskā (Pūlija) un strōdōja par sv. Toma nu Akvinas Augstōkō Goreigō seminara rektoru, paraleli docejūt moralū un pastoralū teologiju, liturgiju un homeletiku. 1928. godā sajēme kapitulas kanonika titulu. 1933. godā pōrcalts par rektoru sv. Stanislava Kostkas Goreigajā seminarā un direktoru Pinskas veiskupijas gimnazijā Drohičinā, bet 1937. godā otkon par profesoru Pinskas Augstōkajā Goreigajā seminarā. Ir autors vairōkom grōmotom.

Padūmu un vōcu okupacijas laikā prīsters Jōņs Vasilevskis palyka okupētajā teritorijā un strōdōja par prāvestu Pinskas katedralē un par veiskupa generalvikaru Pinskas diecezē. Izapeļnejis padūmu varas naidu pret sevi: pīpraseits atsasaceit nu grōmotas „Antikrista nogūs”, bīži aicynōts uz NKVD. Tūmār prīsters turpynōja atklōti paust sovus uzskotus. 1945. goda augustā prīsteri Vasilevski arestēja un īslūdzeja Minskas cītumā (MGB). Lai gon izmeklēšona ilga divus godus, tei nasalauze prīsteri. 1947. goda 22. martā Jōni Vasilevski „par antipadūmisku agitaciju” nūtīsōja uz 10 godim un izsyuteja uz Kazačinskoje Krasnojarskas apgobolā, Sibirijā. Dzeivōdams bodā un soltumā, prīsters saslyma un 1948. goda 9.–10. apreļa naktī nūmyra.

Jōņa Vasilevska audzēknis prīsters Mihals Badovskis izdareja vysu, lai jō skūlōtōja mērsteigōs palīkas tyktu pōrvastas uz Pūliju, kur prīsters sovulaik strōdōja: un 1990. goda 6. oktobrī jys pōrapbedeits Romas katōļu katedrales velvēs Drohičinā.

1989. goda 20. septembrī kanoniks Jōņs Vasilevskis ar Brestas apgobola prokuraturas lāmumu reabilitēts.

Šō goda ūtrā pusē Pūlijā, Ļublinā tiks izdūta grōmota „Ksiądz Jan Wasilewski”.

Jadviga Radziņa
2011. goda majā