Eleonora Tjarve
Aiz mežim snīgōtim
Bērneiba –
reita saulstors, kas glaužās
Pi ik zīda un lopas.
Asareņa.
Mōtei syudzeiba gauža.
Dzeives ābeces lopā
Pōsaceņa.
Jauneiba –
cērteigs dōrznīka kaplis,
Ar kū dvēseles vērskōrtu
Uzirdynoj,
Lai tur īsātais sapyns
Aug un saulzīdu sōrtu
Uzzīdynoj.
Vacums –
zīmas ōbeļs, kas dobā
Ražons korōjīs zorā
Naīpyvs,
Kaut gon pogrobā lobā
Globōts, tik un tai veitis,
Mozsuleigs kļyvs.
Ilgameiba –
laika gaita, kas sōcās,
Bārnam šyupulī sveicūt
Dzeives reitu,
Un kas beidzās, kod nōkās
Nest nu skujom un zīdim
Vainagu peitu.
Mīrs –
dzeļmains olūts, kur yudiņs
Skaidrs un veseleigs smeļams,
Napīsōrņōts.
Ceļš leidz tam vejās gludyns,
Jo nav akmi;ņs nūst veļams –
Pazaudāts gūds.
Laipneiba –
maja reitausma jauka...
Plaukstūt apvōrkšņa molu
Nūsōrtynoj,
Plēšās dabasu laukā,
Kū ar zilgmainu vizmu
Izskaistynoj.
Cīneiba –
glezna pīniņu pļova.
Zīdu sauleites vyzmoj
Kūšdzaltonas.
Kaids pēc receptes sovas
Vōrej zīdmadu, ōrstej
Kaites senas.
Smaids –
burveigs gaišlillā īriss.
Kuram uzzīd, tys jūsmoj:
– Skaists, ai, cik skaists!
Sev par prīku tū nūplyuc.
Smarža teikama plyusmoj,
Leidz naizgaist.
Sirdssyltums –
plaša, zaltaina dryva.
Vōrpōs brīst rudzu gryudi.
Maize goldā.
Jam tū svešais un tyvais,
Jam gon skaugi, gon draugi –
Mīrs eists volda.
Sveicīņs –
saules spūžums, kas uzbur
Leitā dardedzi kūšu,
Daudzkrōsainu.
Dreiž tei nīzyud, bet uztur
Ilgi nūskaņu mūžu,
Breinumainu.
Prīks –
kolnu strauts myuždīn vitals!
Plyust ap akminim strauji,
Lūkus mazdams,
Tīksmi čaloj bez mitas,
Augim stōvajā kraujā
Veļdzi nasdams.
Tikšonōs –
slōņu mōkūņu plaisma,
Kurā zaltspūža atspeid
Saules seja.
Un tōs syltajā gaismā
Pēški pagōtne atsleid,
Raud voi smejās.
Sraudzeiba –
vijōle dōrga,
Ar kū atskaņoj skaistas
Melodijas.
Kurs tū spēlej un sorgoj,
Tam ar laimi myužs saistōs
Dīnu vejā.
Maigums –
boltu majrūžu dvesme
Un sylts saulstors, kas tīksmi
Zīdus nūglauž.
Sōrta nūrīta dzesna
Krāslas pleivuru vīglu Zemei nūauž.
Mīla –
spūži dagūša lāpa!
Malnū naktstymsu klīdēj,
Ceļā tōlā
Rōda, kur sauss voi lāma,
Voi var drūši pa slīdem
Nūkļyut golā.
Bejeiba –
dōrzā dālija bolta...
Klonōs sauleitei bikli
Vēja šyupōs
Un pat vokorā soltā
Prīcej zīdūša miklōs
Rudiņa drupōs.
Ryupes –
jestras, darbeigas bites:
Agrā saulrietā nadus.
Jo laiks mainōs,
Slyktam, vējainam spītēj –
Vōc, iz dravu nes madu.
Tys – pret vainom.
Sapyns –
patīss ceļrōdis sirdei,
Lai tei izjyutu brikšņūs
Naapsamolda,
Lai tōs bolsu tu dzērdi,
Kod tev dzeive līk škeivi
Tukšu goldā.
Sirdsbolss –
vēja māronas šolkas
Bārzu lopūtnē zaļā –
Narymteigas
Junda kvālmainas olkas
Pēc kō dōrga un skaista –
Namērsteiga.
Deveiba –
kvīšu raženas vōrpas,
Pylnas brīdeigim gryudim –
Zaltainboltim.
Un tur naredz ni tōrpa, –
Der tī cīnastam draugim
Nasamolti.
Cālsirdeiba –
pasnīgts cītējam lokots,
Ar kū nūslauceit acis
Osorainas,
Kod iz ērškainas takas
Jam ir goraspāks placis, –
Samilst vainas.
Pateiceiba –
rymts un svātsvineigs vokors!
Debess pamali dzīsna
Kūšu sōrtoj.
Zvaigznes spūžas nakts sakar.
Līgi īsaskaņ dzīsme
Mīra vōrtūs.
Laime –
plaša zīdūša grova,
Kurā smaržeigas pukes
Zvīļoj kai sōrts.
Kod skaun snīgboltōs skovōs
Zīma ōres un upes,
Plyusmoj vēļ smōrds.