no raksta
"E=mc2"

Latgaliešu literatūra nes enerģijas lādiņu, kas rodas vēstures, tradīcijas, dabas un līdzcilvēku pārsteidzošajā tuvumā

Ilva Skulte


pilns teksts: "KULTŪRAS FORŪMS", 2007. gada 23.–30. marts, nr. 12. rubrikā Kritika : (8. lpp.)

"...Dzērvinīka dzeja ir prozaiska. Neskatoties uz poētiski piesātināto, reliģiskām konotācijām apvējoto nosaukumu, jau pirmajā dzejolī (tas saucas Lūgšana un to var uzskatīt par programmātisku) uzzinām, ka tas ir "dzeives naatlīkamūs moksōjumu" upuris. Aizņemšanās no ikdienišķās un lietišķās pasaules vārdu un tēlu līmenī, no vienas puses, un, no otras, sociāli kritiska reakcija uz sadzīviskiem, sociāli politiskiem vēstījumiem satura līmenī ir raksturīga krājuma iezīme, grāmatas enerģijas mašīna....Vairāk personiska, liriska ir trešā daļa, kura veltīta mīlestības un attiecību dzejai. Tā ir maigāka, brīžam pat vieglāka, lai gan savu raksturu liriskais varonis saglabā arī šajā daļā – dienišķā kafija un cigaretes, globālas likumsakarības, aizejoši elektrovilcieni un anekdotiski sīkumi ir tikpat bieži kā autora ironijas dzēlieni. Nedaudz žēl, jo Dzervinīka romantiskie dzejoļi atstāj svaigu iespaidu krājuma vispārēja kontekstā..."