Jānis Elksnis Avīzei "Rēzeknes vēstis", Nr. 135,11. oktobris 2007.gads "Mōras Zeme" Nr. 11

"LATGALĪŠU VOLŪDA IR SVĀTA"

Laikrokstūs reizem pasarōda informacija par latgalīšu volūdas ortografijas sakōrtōšonu.

Jōnūrōda, ka vysus okupacijas godus trymdā izgōja grōmotas latgalīšu rokstu volūdā, un tōs tyka drukōtas tai saucamajā 1929. goda ortografijā.

Latgaļu Pētnīceibas instituts sovā 1966. goda simpozijā Kanadā nūlēme turētīs pi Latvijas Izgleiteibas ministrijas apstyprynōtōs latgaļu ortografijas, pīļaunūt tikai taidus grūzējumus, kas byutu zynōtniski pamatōti un praktiski napīcīšami.

Leidzeiga dūma atkōrtōta ari Latgaļu pētnīceibas instituta konferencē 1972. goda 14. majā, kod, apsprīžūt raksteibas vaicōjumus, pījimta sekojuša rezolucija:

"Īpasazynuse ar latgaļu raksteibas problemom, Latgaļu Pētnīceibas instituta konference 1972. goda 14. majā Toronto nūlem, ka nōkūtnē izdūdamō latgaļu gramatika un pareizraksteibas vōrdneica ir bolstama uz Izgleiteibas ministrijas 1929. goda apstyprynōtim latgaļu ortografijas nūteikumim, kuri ir pīlītojami un skaidrojami atbylstūši tagadejam volūdnīcyskōs zynōtnes līmiņam un praksē nūstyprynōtom tradicijom."

Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba dorbojās jau vairōk nakai 17 godus. Šymā laikā izdūtas daudzas grōmotas latgalīšu rokstu volūdā, kas golvonūkōrt drukōtas 1929. goda ortografijā. Ir izgōjuši ari regulari izdavumi: "Tāvu zemes kalendars" 18 godagōjumi, literaturas almanahs "Olūts" 4 laidīni (5. laidīņs pošlaik teik gatavōts). Par šūs grōmotu volūdu asam sajāmuši daudzas pozitivas atsauksmes gon vōrdūs, gon rakstveidā.

Šō goda janvarī veiskups Jōņs Cakuls raksteja: "Sajēmu "Tāvu zemes kalendaru 2007". Paļdis par uzticeibu nasakrūpļōtai latgalīšu volūdai. Interesanta, pateikama losamvīla." Nadaudz vēļōk sajēmem kardinala Jōņa Pujata vēstuli, kur storp cytu raksteits: "Paļdis par "Tāvu zemes kalendaru". Prīks tū laseit un prīks par tū, ka taids teik izdūts lobā rokstu volūdā." Vairōki Latgolas prīsteri ir izsacējuši dūmu, ka raksteibu nadreikst maineit. Jo Reigas kungi gribūt tū izmaineit, tod lai Reigā ari taidu lītojūt.

Mes zynom, ka sevkura literarō volūda ir izkūpta, normēta volūda. Taču pošreizejō haotiskō raksteiba daudzu autoru sacerējumūs līcynoj, ka mums nav literarōs volūdas, jo šei raksteiba nav baļsteita ni uz kaidom lykumeibom un jūs volūdā bez jebkaidas vajadzeibas lītōts lels skaits barbarismu.

Šei zamō volūdas kultura vysvairōk izapauž pošu autoru izdūtajōs grōmotōs, arī dažūs kūpkrōjumūs, kas satur dorbus gon latvīšu literarajā, gon latgalīšu rokstu volūdā. Šaidas grōmotas reizem nav redigētas: vīns un tys pats vōrds dažaidōs teksta ryndōs raksteits dažaidi, pīturas zeimes lītōtas vītā un navītā; teksts sakōrtōts navīžeigi, bet grōmotas nūformējums veidōts bezgaumeigi, pēc principa: jō vairōk ilustraciju, jo lobōk, nasaskotūt, voi tōs atbylst grōmotas saturam voi nā, voi ir ari stilistiski vīnaidas. Tys līcynoj na tikai par zamū volūdas, bet ari par zamū vyspōrejōs kulturas līmini un bezgaumeibu.

Taču var īsamōceit pareizu Latgolas latvīšu volūdu, losūt "Tāvu zemes kalendaru", literaturas almanahu "Olūts", katōļu lyugšonu grōmotas un cytu literaturu latgalīšu rokstu volūdā.

Lelōkōs bibliotekōs vajadzātu byut P. Stroda "Pareizraksteibas vōrdneicai", kas ūtru reizi izdūta 1990. godā, varātu byut ari M. Bukša un J. Placinska "Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica", kas izdūta 1973. godā trymdā. Šūgod ir izgōjuse ļūti apjūmeiga skūlotoja, mītnu zemes tautīša Anatolija Bērzkalna grōmota "Latgaļu volūdas vōrdu krōjums".

Kotru godu LKC izdevnīceiba ar Rēzeknes Centralōs bibliotekas starpnīceibu bez moksas pīškir "Tāvu zemes kalendaru" vysom Latgolas rajonu un pogostu tautas bibliotekom. Šūgod izdevnīceiba reizē ar kalendaru pīškērs ari vērteigū A. Bērzkalna "Latgaļu volūdas vōrdu krōjumu".

Kaidreiz kapucinu tāvs prīsters Jōņs Pavlovskis (tāvs Andrejs) saceja, ka latgalīšu volūda ir svāta, jo tei nūturējuse myusu tautu pi katōļu ticeibas un pasorgōjuse nu pōrtautōšonas.

Pošlaik LKC izdevnīceiba jaunā redakcijā gatavoj izdūšonai lyugšonu grōmotu "Teicit Kungu!". Myusu draugs nu Japōnas Hidekazu Takahaši vairōkkōrt uzsvēre, ka volūda ir tautas golvonō kulturas vērteiba, tōdēļ tū vysvairōk vajag cīneit un kūpt.

Tadeušs Puisāns, myusu tautīts nu Kanadas, uzsvēre, ka volūda pīdar tautai. Tai ari jōlem par volūdas problemom.

J. EĻKSNIS,
LKC izdevnīceibas
vadeitōjs