Jānis Elksnis

Avīzei "Rēzeknes vēstis", Nr. 86,5. jūlijs 2007.gads

Par latgalīšu literaturu

Par latgalīšu literaturu nav seviški daudz grōmotu. Nu pēdejūs godūs izdūtōm nūzeimeigōkōs: Vitolda Valeiņa "Latgaliešu lirikas vēsture" (1998) un jō sastōdeitō "Latgalīšu dzejas antologija" (2001), Janīnas Kursītes un Annas Stafeckas "Latgale: Valoda, literatura, folklora" (2003), Ilonas Salcevičas "Gadsimts latgaliešu prozā un dramaturģijā 1904 — 2004" (2005).

Tagad Latgolas Kultūras centra izdevnīceiba laiduse klajā Meikula Apeļa (1901 —1942) "Latgalīšu literaturas vēsturi", kas ir samārā konspektivs dorbs un izīt jaunā izdavumā.

M. Apeļa grōmota īpazeistynoj laseitōju ar latgalīšu literaturas pyrmsōkumim leidz pat divdasmytō godsymta 30. godu sōkumam.

Autors stōsta par nūzeimeigōkōm grōmotom latgalīšu literaturā un tūs autorim.

Latgalīšu literaturas sōkums saisteits ar goreigū rakstnīceibu. Nūsaukti svareigōkī izdavumi latgalīšu volūdā, pīmāram: Johana (Joņa) Lukaševica izdūtō "Evangelia toto anno..." (1753), Mikeļa Rōta "Wysa mocieyba katoliszka" (1805) u. c.

Stōsteits ari par pyrmōm laiceiga satura grōmotom, pīmāram: Jezupa Macileviča "Pawuyciejszona un wysaidi sposobi diel ziemniku latwiszu" (1850), Tomaša Kossovska "Gramatyka inflantsko lotewska" (1853) u. c.

Dīzgon daudz autors rakstejis par Gustavu Manteifeli un jō izdūtū "Inflantu zemes laikagrōmotu aba kalenderu", kas izgōjis nu 1862. leidz 1872. godam (10 goda gōjumi). Tys ari ir bejis pyrmais latgalīšu kalendars. M. Apels līcynoj, ka G. Man-teifeļa kalendari tautā bejuši īcīnei- ti pasateicūt tūs saturam un lobai latgalīšu volūdai.

Te varātu ari atzeimēt, ka Mikelis Bukšs sovā "Latgaļu literaturas vēsturē" (1957) ir nūsaucis 25 dažaidus latgalīšu kalendarus, kas izgōjuši garōku voi pavysam eisu laiku. Šudiņ šam sarokstam vēļ varātu pīvīnot kaidu nūsaukumu. Taču pošlaik "Tāvu zemes kalendars" ir vacōkō godagrōmota Latvijā, un 2008. godā tam byus jau 69. goda gōjums.

Tōļōk M. Apeļa grōmotā stōsteits par bazneickungu Pīteri Smeļteri un jō "Tautas dzīsmu, pōsoku, meikļu un parunu vōceleiti" (1899), par Ontona Skrindas izdūtū pyrmū latgalīšu dzejas antologiju "Kūkle" (1914), bazneickunga Pītera Stroda "Latvīšu volūdas gramatiku latgalīšim" (1922) un daudzim cytim autorim un jūs dorbim.

Jōatzeimej, ka ļūti plašu "Latgaļu literaturas vēsturi" kas izgōja 1957. godā trimdā ir sarakstējis Mikelis Bukšs. Jys ari atzineigi nūvērtējis M. Apeļa grōmotu: "Sovā grōmotā jys (Apels) nasaceņš vērtēt un tīsōt — na vysur jam dēļ tō beja pīteikūša pīredze, bet golvonais: jys gribēja vōkt materialus un tūs sistematizēt. Un kai latgaļu literaturas vēstures materialu apzynōtōjam jam pīdar leli nūpalni..."

Jau ir pagōjuši 50 godi pēc M. Bukša grōmotas iznōkšonas. Pa šū laiku latgalīšu literaturā dorbōjusēs vasala literatu paaudze. Tōpēc tagad jau ir vajadzeiga literaturas vēsture vysmoz par šim 50 godim. Mums jōdūmoj par autoru kolektiva organizēšonu, kas varātu šū svareigū dorbu paveikt.

Pa Latgales ceļiem

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Poļu savienības (V. Krukovska) atbalstam, ir iznākusi Kazimira Buiņicka (1788—1878) grāmata "Klejojumi pa maziem ceļiem" ar apakšvirsraksta "Provinces ieražu skices". Šī grāmata uzrakstīta krietni agrāk nekā "Priestera Jordāna atmiņas". Almanahā "Rubon" "Priestera Jordāna atmiņas" sāktas drukāt 1842. gadā.

Arī šo grāmatu no poļu valodas lieliski tulkojis Rišards Labanovskis.

Gandrīz nekur "Klejojumos..." nav nosaukta ģeogrāfiskā vieta. Taču no stāstītā nojaušams, ka tās ir Latgales vietas, Latgales pilsētas. Iespējams, ka neliela daļa ceļojumu notikusi tagadējās Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā, Latvijas pierobežas vietās. Ir nosaukta arī konkrēta vieta Latvijā — Rīga, kur divi draugi ceļotāji bijuši darīšanās.

Visās ceļojuma vietās autors stāsta tikai par poļu tautības muižniekiem, kas attēloti kritiski (satīriski), jo nav spējīgi risināt nekādas valstiskas problēmas, tai skaitā arī par zemnieku brīvlaišanu.

Grāmata tapusi Eiropas apgaismības ideju ietekmē. Taču pozitīvo vērtību apstiprinājumu sava laika muižniecībā autors nav atradis. Pozitīvās vērtības K. Buiņickis saredz izglītotā un ļoti taisnīgā priestera Augusta tēlā. Augusts cenšas uzlabot zemnieku dzīvi, pasargāt tos no muižnieku patvaļas, nodrošinot pamata izglītību un veselības aprūpi.

Katrai savai sacerējuma nodaļai autors izvēlējies moto, kas ir antīko, latīņu, franču, vācu un poļu autoru citāti.

Kazimira Buiņicka "Klejojumi pa maziem ceļiem" ir svarīgs avots par Latgales iedzīvotāju dzīves norisēm 19. gadsimta sākumā.

Šajā grāmatā (vienos vākos) ir ievietots arī otrs K. Buiņicka darbs "Atmiņas", kurā gandrīz viss rakstītais attiecināms uz Latgali (1795 —1875). "Atmiņās" autors raksta par paša redzēto un pārdzīvoto. Tāpēc "Atmiņas" ir vērtīgs mūsu kultūrvēstures avots.

Grāmatas vāka zīmējumu ļoti veiksmīgi darinājusi Lūcija Gadzina, jo māksliniece pamatīgi iedziļinājusies grāmatas saturā. Grāmatu rediģējusi Valentīne Unda.

Gribas atgādināt, ka lielāka apjoma grāmatas, diemžēl, bez finansiāla atbalsta nav iespējams izdot. Varbūt Latgales uzņēmēji varētu mums palīdzēt Latgalei nozīmīgo grāmatu izdošanā?

Jau vairākas LKC izdevniecības grāmatas izdotas ar uzņēmēja Jāņa Blaževiča atbalstu, tai skaitā: literatūras almanahs "Olūts", Pētera Zeiles "Latgales kultūras vēsture", Anatolija Bērzkalna "Latgaļu volūdas vōrdu krōjums".