Jānis Elksnis Par grāmatas kultūru (Avīzei "Rēzeknes vēstis", Nr. 74,14. jūnijs 2007.gads)

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Zigurds Zuze kādreiz par mākslinieku, grāmatu grafiķi Aleksandru Junkeru rakstīja: "Junkers, strādājot grāmatu grafikā, ne tikai ilustrē, bet ar dziļu kultūru un gaumi ari rotā grāmatu ar dzegām, vinjetēm un vākiem."

Domājot par kultūru un gaumi Latgales grāmatu grafikā, vispirms būtu jāapskata senākās grāmatas latgaliešu rakstu valodā. Tās, bez šaubām, ir lūgšanu grāmatas, kas gan iespiestas ārpus Latvijas.

Aplūkojot šīs, tagad jau gandrīz ap 200 gadus vecās grāmatas, mēs varam apliecināt, ka daudzas no tām ir atbilstoši tekstam un tā laika iespējām labi ilustrētas un rotātas ar dzegām un vinjetēm (skat. attēlos).

Dzega – ir šaura ornamentāla kompozīcija vai šaurs sižetisks zīmējums lappuses teksta platumā, ievietots nodaļas vai daļas sākumā. Grāmatas lietotājam tā palīdz arī ātrāk sameklēt vajadzīgo tekstu

Vinjete – arī ir neliela ornamentāla kompozīcija vai sižetiski zīmējums, ko visbiežāk ievieto nodaļu beigās.

Vecajās lūgšanu grāmatās visvairāk ir ilustrēta Svētās Mises norise un visas Krustaceļa stacijas.

Jāatceras, ka līdz 1870. gadam vienīgais attēlu iespiešanas veids bija drukāšana tieši no kokgrebuma. Uz daudziem attēliem ir izlasāms mākslinieka vārds.

Baznīcā svarigāko dievkalpojuma norišu teksta ilustrācijas palīdz labāk izprast teksta būtību un gūt dziļāku emocionālu pārdzīvojumu arī mazāk sagatavotam lasītājam.

Balstoties uz minētajiem piemēriem, varam teikt, ka Latgales latvieši no lūgšanu grāmatām apguva lasītprasmi, un vērīgākie (atjautīgākie) no tiem varēja gūt minimālu mākslas izpratni.

Diemžēl ilgais latīņu drukas aizliegums Latgalē neļāva attīstīties ne garīgajai, ne laicīgajai latgaliešu literatūrai un grāmatas mākslai.

Tikai 1914. gadā Rēzeknē iznāca pirmā latgaliešu dzejas antoloģija "Kūkle", kam ari tagad ir kultūrvēsturiska nozīme. Grāmatai izmantots zemas kvalitātes papīrs. Teksts salikts ar roku. Dzejoli sakārtoti lappusēs ļoti saspiesti. To rotājis pats burtlicis. Rotājumu kompozīcijas veidotas no dažādu tipogrāfisko ornamentu saliekamiem gabaliem. Vairākas kompozīcijas samontētas nemākulīgi un no stilistiski nesaderīgiem elementiem. Dažviet rotājums ievietots ļoti šaurā vietā. Grāmatas rotājumu sistēmā nav un nevarēja būt stilistiska vienotība, jo nav par to īstas izpratnes.

Taču, ja mēs paraugāmies pilnīgi citā jomā, tad redzam, ka jau gadsimtiem ilgi mūsu sievietes rokdarbnieces ir pratušas veidot ļoti skaistas rakstu (ornamentu) kompozīcijas segām, cimdiem, zeķēm, dvieļiem, galdautiem, jostām u.c.

Diemžēl grāmatas mākslinieciskā ansambļa veidošanas problēma Latgalē pastāv ilgi, jo grāmatas mākslinieciskajai noformēšanai izdevēji veltī nepietiekamu uzmanību, nav ari attiecīgu speciālistu.

Neatkarigās Latvijas laikā latgaliešu rakstu valodā izdoto grāmatu ir vairāk, un pakāpeniski to mākslinieciskais līmenis ceļas. Taču joprojām grāmatas noformēšanā maz iesaista māksliniekus. Tāpēc grāmatu mākslinieciski poligrāfiskais līmenis ļoti nevienāds.

Te var atzīmēt, ka ari trimdā izdoto grāmatu līmenis ir visai atšķirīgs. Sākumā mākslinieka darbs gandrīz nav izmantots. Tikai vēlākajos gados izdotajās grāmatās ir ari zīmējumi un vāku noformējums. Galvenais trūkums — grāmatas sagatavotas bez mākslinieciski tehniskā redaktora. Tāpēc pieļautas daudzas aplamības teksta grupējumos, ilustrāciju izvietojumā, virsrakstu sistēmas veidošanā u. c. Nepareizi lappuses apdrukājamā laukuma (spoguļa) izmēri rada nelietderīgu tipogrāfijas papīra izlietojumu.

Šodien poligrāfija ir pārgājusi uz citu ražošanas tehnoloģiju. Kaut ari gludspieduma tehnoloģija ir jau ļoti veca, kam pamatus licis Aloizs Zēnefelders (Senefelder) 1798. gadā Vācijā, taču īpašu izplatību gludspiedums (tā paveids ir ofsetspiedums) ieguva ar datortehnikas ieviešanu. Tagad ir uzlabojusies darbu kvalitāte un palielinājusies ražība, jo daudzas agrāk grūti risināmas problēmas tagad ir viegli atrisināmas. Taču grāmatas mākslinieciskās noformēšanas problēmas jārisina attiecīgiem speciālistiem, bet ne mašīnām.

Traucē arī mūsu finansiālās problēmas, mākslinieku grāmatu grafiķu (ilustratoru un noformētāju) trūkums.

Reizēm redzam kliedzošās krāsās izrotātas grāmatas, kur uz vākiem un atvērumā ir ļoti daudz dažādu zīmējumu, kas padara grāmatu raibu. Tad nevar ari saskatīt ne dominējošo attēlu, ne izprast galveno domu, par ko stāstīts grāmatā. Tāpēc te jau nevar būt runa par grāmatas kultūru, māksliniecisku gaumi. Tas krietni mazina mākslas kā kultūras vērtības nozīmi. Tā turpinot, mēs varam atgriezties gandrīz vienādā līmenī ar tiem, kas patlaban apzīmē mūsu namu sienas.

Runājot par grāmatu noformēšanu, krievu grāmatu mākslas speciālists, profesors A. Sidorovs teicis: "Augstākajai meistarībai jābūt lakoniskai, un īstas mākslas labākais raksturojums ir vienkāršība." Par to derētu visiem grāmatu izdevējiem labi padomāt.

Jānis ELKSNIS,
LKC izdevniecības vadītājs